Alerģijas fakti

Alerģiju skaits aug un augs, anafilakses hospitalizācija palielinās

Staigājot pa ielām, runājot ar cilvēkiem, lasot, skatoties vai klausoties dažādos medijus, cilvēkam, kas ir tālu no medicīnas, nav ne mazākā priekšstata, cik sarežģīta ir to cilvēku dzīve, kam bērni sirgst ar alerģiju. Nav ne mazākā priekšstata, kā šīs Alerģijas ietekmē Valsts ikdienas dzīvi. Nav ne mazākās priekšstata, cik daudz tiek tērēts ārstējot un menedžējot Anafilaktiskās reakcijas. Tas viss sit konkrētu robu Valsts budžetā. Jā, cilvēki mirst ļoti reti no tā, bet tas nenozīmē, ka anafilakses hospitalizācijas nepalielinās.

Lielbritānijā tika veikts pētījums – Increase in anaphylaxis-related hospitalizations but no increase in fatalities: an analysis of United Kingdom national anaphylaxis data, 1992-2012, var palasīt TE, kurā tika apkopoti dati par to cik bieži tiek hospitalizēti cilvēki ar Anafilaksi. Gribētos redzēt datus par Latviju, bet pagaidām nesanāca tādus atrast. Pētījuma autori noskaidroja, ka Anafilakses gadījumu hospitalizācija, laika posmā no 1992 gada līdz 2012 gadam, augusi par 615%.

Spānijā veiktā pātījumā – Epidemiology of Anaphylaxis: Contributions From the Last 10 Years, kas pieejams TE, ir minēts sekojošais;

Milzīgi skaitļi. Pie tam mazi bērni, vecumā no 0 – 4 gadiem cieš 3 reizes vairāk nekā citas grupas. Kāpēc tā oficiālā medicīna nesniedz skaidru atbildi, bet tad, ja tiks atzīts, ka Vakcinācija padara organismu alerģisku, tad parunāsim par Alumīnija lomu alerģiskajās reakcijās un zinātniskajiem pētījumiem, kas to pierāda.

Jennifer S. Kim, MD NorthShore University HealthSystem November 9, 2015 sagatavotajā prezentācijā, kas pieejama TE, uzrāda šādus skaitļus:

Tas ir salīdzinot laika posmu 1998-99 līdz 2004-05 ar laika posmu no 2005-06 līdz 2011-12, Austrālijā hospitalizācijas palielinājās no 6.3 uz 17.7, kas dod mums 2.8 reizes. Turpat zemāk prezentācijā sniedz vēl papildus datus.

Hospitalizācijas pieaugums, vecuma grupā no 0 – 4 gadiem pieauga no 7.3 gadījumiem uz 100 000 hospitalizācijas gadījumu uz 30.3 gadījumiem. Tas ir, kopējais pieaugums šajā laika posmā – 4.15 reizes. Tas cik bieži pieauga ar ēdienu saistīta anafilakse ir nodemonstrēta nākoša slaidā.

Izskatās dramatiski. Pie tam uzsvēršu, šie ir hospitalizācijas gadījumi, nevis parastā Alerģija vai Ēdiena nepanesība. Tavai zināšanai – ja Tu pēc ēdiena apēšanas izjūti diskomfortu – pūšas vēders, parādās caureja, pastiprināti izdalās gāzes – tas viss ir viens un tas pats – anafilakse, alerģija vai ēdiena nepanesība, nav būtiski, kā Tu to sauc. Būtiski ir, kas cits – organisms cīnās ar vakcinācijas laikā, nepareizi ievadīto olbaltumvielu.

Dramatisks paredzējums par alerģiju ir izteikts Lielbritānijas labdarības organizācijas Allergy UK mājas lapā TE. Tikai daži citāti:

  • In the last decade, the cases of food allergies have doubled and the number of hospitalisations caused by severe allergic reactions has increased 7-fold (EAACI, 2015).

Latviski – pēdējās desmitgades laikā, pārtikas alerģijas gadījumi ir dubultojušies, un hospitalizācijas gadījumi, kas saistīti ar alerģiskām reakcijām, palielinājās 7 reizes. 

  • By 2025, asthma will represent the most prevalent chronic childhood disease and result in one of the highest causes of health care costs (EAACI, 2014).

Līdz 2025 gadam, astma būs visbiežākā hroniskā slimība bērniem, kas novedīs pie tā, ka tie būs vieni no lielākajiem veselības aprūpes izdevumiem. 

  • Over 150 million people have allergies in Europe, the most common chronic disease (EAACI, 2014).

Vairāk, ka 150 miljonu iedzīvotāju Eiropā ir Alerģija, visbiežākā hroniskā slimība. Tikai mazs atgādinājums, atbilstoši oficiālajai ES statistikai, kas ir pieejama TE, ES uz 2015 gada 1 janvāri dzīvoja – 508,2 miljoni iedzīvotāju. Tas ir viena trešdaļa ES iedzīvotāju ir ar Alerģiju. Un tiek prognozēts, ka šis skaitlis ies uz augšu:

  • Allergy is a chronic disease that is expected to affect more than 50% of all Europeans in 10 years’ time (EAACI, 2011).

Alerģija ir hroniska slimība un tiek paredzēts, ka 50% visu Eiropiešu slimos ar to 10 gadu laikā. Paredzējums tika izteikts 2011 gadā. 

  • Up to 1 in 5 allergic people suffer a serious debilitating disease and are in fear of death from a possible asthma attack or anaphylactic shock (EAACI, 2011).

Līdz pat 20% alerģisku cilvēku cieš no novārdzinošām slimībām un baidās no nāvējošas astmas gadījuma vai anafilaktiskā šoka.

Tiem, kam vizualizācija ir palīgs, piedāvāju infografiku, kas ir ņemts TE.

KSP0036 Klipspringer Allergy Infographic v3

Pierādi, ka esi savas Valsts sastāvdaļa, nepaej garām

iesaisties šīs problēmas risināšanā

Mareks Kalniņš AdministratorKeymaster
Kā kaislīgs smēķētājs, stipras kafijas/tējas dzērājs nekad nestaigās ar baltiem zobiem, veltot 5 minūtes zobu tīrīšanai ik pēc 4 gadiem, tā Tauta nekad nedzīvos Taisnīgā, sakārtotā un Brīvā Valstī, veltot Valsts attīstībai 5 minūtes, ik pēc 4 gadiem nobalsojot Vēlēšanās. Neskatoties uz Cilvēka Radošo garu un milzīgo potenciālu – Ideālās Valsts NAV. Tiek minēti daudzi bubuči, “Ideālā Valsts” vēlas ar piemēriem nodemonstrēt, ka tam ir tikai un vienīgi 1 iemesls – Arogance. Akūti Hroniska nespēja daudzpusīgi iedziļināties ārpus savām esošajām Zināšanām, Dogmām, Ticībām un Pārliecībām. Saskaroties ar informāciju, kas ir pretēja sev zināmajam, indivīds nevis iedziļinās, mācās un uzņemot jaunu informāciju/zināšanas – pašatīstās un koriģē savas zināšanas, uzvedību un prasmes, bet vēršas pret citādas informācijas nesošo indivīdu.
http://idealavalsts.lv/
follow me
×
Mareks Kalniņš AdministratorKeymaster
Kā kaislīgs smēķētājs, stipras kafijas/tējas dzērājs nekad nestaigās ar baltiem zobiem, veltot 5 minūtes zobu tīrīšanai ik pēc 4 gadiem, tā Tauta nekad nedzīvos Taisnīgā, sakārtotā un Brīvā Valstī, veltot Valsts attīstībai 5 minūtes, ik pēc 4 gadiem nobalsojot Vēlēšanās. Neskatoties uz Cilvēka Radošo garu un milzīgo potenciālu – Ideālās Valsts NAV. Tiek minēti daudzi bubuči, “Ideālā Valsts” vēlas ar piemēriem nodemonstrēt, ka tam ir tikai un vienīgi 1 iemesls – Arogance. Akūti Hroniska nespēja daudzpusīgi iedziļināties ārpus savām esošajām Zināšanām, Dogmām, Ticībām un Pārliecībām. Saskaroties ar informāciju, kas ir pretēja sev zināmajam, indivīds nevis iedziļinās, mācās un uzņemot jaunu informāciju/zināšanas – pašatīstās un koriģē savas zināšanas, uzvedību un prasmes, bet vēršas pret citādas informācijas nesošo indivīdu.
http://idealavalsts.lv/
follow me
Latest Posts

Komentējiet šeit