Testa izmaksas ir 25$. Testējot ar jauno iekārtu ir iespējams atklāt negaidītus vīrusus, kas itekmē pacienta veselības stāvokli, tā uzlabojot ārstēšanu. Tāpat šo iekārtu var izmantot, lai sekotu līdzi populācijai lielākā apgabalā. Tas varētu būt noderīgi pētot piemēram Hronisko Noguruma Sindromu, ko saista ar vīrusu darbību, bet vēl nav atklāts tieš mehānisms.

"Mēs esam izstrādājuši skrīninga metodi, lai burtiski paskatītos pagātnē un redzētu ar kādiem vīrusiem pacients ir saskāries" saka Dr Stephen Elledge no Howard Hughs Medical Institute, kurš veica pētījumu. "Pretstatā tam, lai testētu pacientu uz katru vīrusu atsevišķi, kas ir ļoti darbietilpīgi, mēs varam tos konstatēt visus vienā reizē."

VirScan darbības princips ir - tas konstatē antivielas uz jebkuru no 206 vīrusiem, ar ko var saslimt cilvēks. Antivielas ir Y - formas proteīni, kas neitralizē svešus objktus - vīrusus un baktērijas. Imūnsistēma palielina antivielu ražošanu, kad saskarās ar vīrusu pirmajā reizē un turpina ražot antivielas arī turpmāk, pat kad ir uzzvarējusi vīrusu. Tas nozīmē, ka VirScan nosaka ne tikai vīrusus, ar ko patreiz cīnās Cilvēka imūnsistēma, bet var arī noteikt tos vīrusus, kuri jau ir uzvarēti, labu laiku atpakaļ.

Dr Elledge izmantoja iekārtu, lai izpētītu 569 cilvēkus ASV, Dienvidāfrikā, Taizemē un Peru. Tika pētītas un analizētas asinis tiem pacientiem, par kuriem bija zināms ar kādu vīrusu tas ir slims, tai skaitā C hepatīta un HIV. Pētnieki atklāja, ka vidēji, katram bija antivielas 10 dažādām slimībām. Kā gaidīts - izrādījās, ka pieaugušiem bija antivielas uz noteiktām slimībām uz kurām bērniem antivielu nebija. Iedzīvotājiem, kas dzīvoja Dienvidāfrikā, Taizemē un Peru, bija izstrādātas antivielas uz vairāk slimībām nekā ASV. Tāpat tika noskaidrots, ka pacientiem ar HIV antivielas uz dažādām slimībām bija vairāk nekā veseliem pacientiem. Dr Elledge atzīmēja, ka pētnieki bija pārsteigti, ka parsvarā cilvēkiem izstrādājās līdzīgs apjoms antivielu uz līdzīgiem vīrusu tipiem.

Testa iekārta patreiz vēl tiek uzlabota, jo viņa grupa analizē papildus paraugus. Patreiz viņi pēta antivielas, kas uzbrūk saviem audiem - autoimūnās slimības, kas ir saistītas ar vēzi. Pētījums un metode tika publicēta 2015 gada 5 jūnija Science žurnālā.

Lai izstrādātu testu, Elledge ar komandu sintezēja vairāk par 93 000 īsus DNS gabaliņus, atkodējotvirālo proteīnu dažādos segmentus. Tad viņi ar šiem gabaliņiem inficēja vīrusus, ko sauc par bakteriofāgiem. Katrs bakteriofāgs ražoja savu proteīna segmentu - peptīdu - un izvietoja to sev ārpusē. Strādājot kopā kā grupa bakteriofāgi saražoja un izvietoja uz sevi visas proteīnu variācijas, kas atrodamas vairāk, kā 1000 cilvēka vīrusu celmos. Antivielas asinīs atrod savus vīrusu mērķus atpazīstot unikālās iezīmes, zināmas, kā epitopes, kas ir iebūvēts proteīnos vīrusa virspusē. Veicot VirScan analīzi notiek asins parauga sajaukšanās ar peptīdu - bakteriofāgiem. Antivīrusu antivielas asinīs atrod un savienojas ar mērķa epitopiem. Zinātnieki tad paņem antivielas un mazgā tās. Izņemot bakteriofāgus, kas turas pie tām. Sadalot šo bakteriofāgu DNS, zinātnieki var identificēt - kuriem vīrusa proteīnu gabaliņiem antivielas uzbruka. Tas savukārt pasaka zinātniekam ar kuriem vīrusiem cilvēka organisms ir saskāries jebkurā no veidiem - vakcinācijas vai dabiskā ceļā. Patreiz metode ļauj apstrādāt 100 asins paraugus uz visiem vīrusiem 2 līdz 3 dienu laikā. Zinātnieks tic, ka ar laiku apstrādes ātrums uzlabosies. Testa metode uzrādīja 95 - 100% jūtības robežas un ne vienu kļūdainu diagnozi.

Informācijas avots: Howard Hughes Medical Institute

Systematic viral epitope scanning (VirScan). šī metode ļauj veikt visaptverošu analīzi par vīrusu antivielu asinīs.