Ideālā Valsts

24 Aprīlis 2018 Autors :  

Ideālā Valsts un Mehāniskā Cilvēcība

Priekšvārds

Būtībiņa (Dzīvība) IR Dieva sastāvdaļiņa.

Dievs nav atsevišķa substance/neatkarīgs lielums, atrauts/malā esošs Pārākās pakāpes Onka ar sirmu bārdu vai lotosa pozā sēdošs askets.

Patiesība IR Viena un tai pat laikā - Viss no kaut kā sastāv. Arī Patiesība, kas ir Viena. 

Kā saules sistēma sastāv no planētām, mēnešiem, meteorītiem un citām sīkām sastāvdaļām. Tā arī Dievs no kaut kā sastāv.

Nav svarīgi, kā Tu apzīmē - Dievs, Radītājs, Visuma Saprāts, Universālais Saprāts vai Visvarenais. Tas tieši tāpat, kā viss, sastāv no kaut kā. Arī Patiesība sastāv no daudzām dažādām sastāvdaļām. Visas dažādās formās iedzimušās būtībiņas kopā veido Dievu. Dievs ir Visu sastāvdaļu summa. Kā jebkas no kaut kā sastāv, tā arī Dievs sastāv no mazām mazām daļiņām – Būtībiņām - Dzīvības. Visas būtībiņas kopā veido Dievu.

Kā cilvēka Fizioloģiskais ķermenis sastāv no paralēlsimbiotiskos procesos darbojošām orgānu sistēmām, vielmaiņas, imūnsistēmas, nervu sistēmas. Sastāv no asinīm, ūdens un citiem ķīmiskiem mikro un makro elementiem, tā arī Dievs sastāv no dažādām sastāvdaļām un sistēmām, kas kopā arī veido Dievu. Dievs nav Onka. Dievs ir visu esošo Dzīvības Vienību summa. Dievs dzīvoja, lai radītu.

Tas ir veica noteiktas darbības līdz notika Radīšanas akts. Būtībiņa cilvēka ķermenī ir Dieva sastāvdaļa. Dievs Radīja pasauli. Mēs, kas esam cilvēki, esam iesaistīti Dieva pasaules radīšanas aktā. Radīšanas akts vēl tikai notika/notiek/notiks.

Būtībiņa ir maza maza daļiņa no Dieva. Tā dzīvo. Dzīvo patstāvīgi radoša attīstības procesā, un nav ieguldījumu lielu un mazu šai procesā, jo visi mēs, kas esam Cilvēce, Fizikas elementi, Ķīmiskie elementi, visi mēs, kas savās krūtīs/čaulās/iekšās nesam Būtībiņu esam daļiņa no Dieva, visi mēs kopā arī veidojam Dievu un dzīvi, kas mums visapkārt, veidojam ar savu Esību. Dievs dzīvoja/dzīvo/IR, lai Radītu Dzīvību, Visumu, Cilvēku. Būtībiņa cilvēka ķermenī ir Dieva sastāvdaļa, kas Piedalās šai radīšanas aktā. Cilvēks dzīvo dzīvi - Pēc Radīšanas akta - dzīvo Radīšanas akta laikā - dzīvo Pirms radīšanas akta (komatus neliku, jo neatdala atsevišķas daļas,bet PAPILDINA paralēlos procesos vienu un to pašu).

Radīšanas akts vēl tikai notika/notiek/notiks.

Būtībiņa ir Dieva sastāvdaļa. Cilvēka ķermenis – speciāli radīta vieta/instruments, kur iedzimst būtībiņa, lai izpildītu Dieva Esību darbībā.

Ideālā Valsts un Mehāniskā Cilvēcība

IEVADS

 Lai saprastu kā darbojas mazākas lietas ir jāskatās uz tām plašākā perspektīvā. Lai izprastu, kā darbojas Cilvēks ir jāsaprot, kas un kā darbojās visumā. Visu zināt nav nepieciešams. Vajag izprast tikai sistēmu.

Iedomāsimies, mazu bērnu, kam ir stāstīts, ka ir koks, kas sastāv no saknēm, stumbra, zariem un lapotnes. Ja pievedīsim to klāt pie 100 gadīga ozola un rādot tam zīli apgalvosim, ka no šīs mazās zīles izaudzis lielais ozols, bērns neizpratīs un līdz ar to nevarēs pastāstīt posmu pa posmam, kā mazā zīle attīstās, līdz tā kļūst par varenu 100 gadīgu Ozolu.

Atslēga slēpjas tur, ka jebkurš bērns, jebkurš cilvēks vai jebkurš zinātnieks var pastāstīt tikai to, kas ir nodefinēts/izprasts apkārtējā vidē, secīgi sakārtots un izprasts pašā indivīdā. Mācīšanās, lasīšanas, domāšanas, klausīšanās laikā – visa informācija fiziski tiek ierakstīta Cilvēka smadzeņu neironos. Domāšanas, saprašanas, spriešanas, pārspriešanas laikā starp dažādiem neironiem rodas savstarpējie savienojumi. Mēdz būt neironi pat ar 10 000 savienojumiem.

Parasts piemērs, nepretendējot uz 100% precizitāti, lai izprastu labāk, kā tas darbojās – vārds zils ierakstās vienā neironā. Vārds ūdens ierakstās atsevišķā neironā. Vārdi debesis, krekls, ceļazīme utt katrs ierakstās atsevišķos neironos. Kad cilvēkam rodas sapratne, ka debesis ir zilas, šie neironi savstarpēji savienojas ar saiti. Tā ir vienkāršākā saistība. Bet mēdz būt komplicētas un ļooooti komplicētas ar desmitiem, simtiem un desmitiem tūkstošu neironu un starpneironu saitēm. Jo vairāk mācas, saprot, izprot, apzinās utt, jo sarežģītākas smadzeņu starpneironu saišu uzbūve.

Domāšanas procesa potenciāls ir atkarīgs no fiziski ierakstītās informācijas neironā un to savstarpējiem savienojumiem ar citiem neironiem, tāpat, kā fiziskās aktivitātes potenciāls ir atkarīgs no cilvēka fiziskā ķermeņa uzbūves un muskulatūras attīstības pakāpes.

Ja mēs visas lietas sistematizētu un kategorizētu, piemēram 1 000 000 kategorijās (bet to ir vairāk), tad jautājumu un Problēmu loks ir tik plašs un daudzpusīgs, ka viens indivīds nav spējīgs izprast visu lietu būtību, to sastāvdaļas un to mijiedarbību vienlaicīgi. Cilvēks, kas sevī uzkrājis noteiktu informācijas apjomu un to praktiski pierādījis noteiktās pārbaudēs, tiek dēvēts par profesoru. Jebkurā gadījumā, profesora zināšanu bagāža ir tikai 0,000...1% no kopējā informatīvā apjoma.

Būtībā, vienīgā starpība starp bērnu un pieaugušo pasaules izpratnē ir tā informētības pakāpe noteiktā/-ās jomā/-ās (informācijas ierakstītas neironos un starpneironu saitēs). Tas ir, 9. gadīgs bērns, ir tikpat intelektuāli attīstīts, kā jebkurš profesionālis jebkurā jomā vai profesors, kas nav attīstījis savas zināšanas, prasmes un pieredzi, kādā citā jomā.

Problēma ir tā, ka neviens no mums nespēj novērtēt un izmantot to, ko mēs nezinām, neizprotam, kur mums nav bijusi pieredze vai to ko neprotam. Tas ir mēs nevaram izmantot to, kas nav ierakstīts smadzeņu neironos. Tā rezultātā, dažādu faktoru dēļ, tiek bremzēta individuālā un konkrētas dzīves jomas attīstība. Tas ir tieši tikpat fiziski, kā tik cik Tev naudas makā. Jo vairāk naudas makā, jo vairāk vari darīt, mainīt un sasniegt. Jo mazāk naudas, jo mazāk iespējas. Tam, kam nav naudas nekad nebūs tādas iespējas, kā tam, kam ir nauda. Tas pats ir ar ierakstīto informāciju neironos un neironu savstarpējām saitēm.

Piemēram – pirms tika izveidota Elektromagnētiskā teorija, kas ļāva radīt daudzas noderīgas lietas ikkatra cilvēka dzīvē, tās divas zinātniskās sastāvdaļas – Elektrība un Magnētisms pastāvēja vairāk, kā 200 gadus. Zinātnieki bija sadalījušies 2 lielās grupās. Sadalījušies atbilstoši savām zināšanām, izpratnes un pieredzes veidam un līmenim. 200 gadus tie cīnījās savstarpēji. Atkarībā no personības, kas tai brīdī vadīja vienu vai otru nometni, to uzskati dominēja sabiedrībā. 1861. gadā elektrība un magnētisms tika apvienots vienā teorijā – Elektromagnētiskajā.

Starpība starp vienu zinātnieku grupu un otru bija viena – Neironos esošā informācija.

Tāpēc, ir ļoti ļoti svarīgi saprast un iemācīties kas, kā ir veidots, lai saprastu sevi labāk un varētu mainīt savas dzīves kvalitāti, izvērtējot to ko nezini pats un piemērojot to savā dzīvē mainīt savas dzīves kvalitāti uz labāku. Ja ne savas, tad nākošās paaudzes dzīvi gan.

Enerģijas nezūdamības likums

Visuma Uzbūve - no kurienes nāk Cilvēks

Enerģijas nezūdamības likums nosaka, ka Enerģija pāriet no vienas formas citā, bet tā kopsumma, Visumā, nemainās.

No šī likuma un novērojumiem fizikā izriet:

A) Visuma struktūrelementi, no mazākā līdz lielākajam, piedalās enerģijas uzņemšanas, glabāšanas, pārveidošanas un nodošanā, jeb enerģijas apmaiņas procesos.

Tas savukārt nozīmē, ka Visuma struktūrelementiem jābūt veidotiem tā, lai tie prastu:

  1. Uzņemt Enerģiju;

  2. Pārveidot Enerģiju no viena veida citā;

  3. Glabāt un/vai Nodot – pārveidotu vai nepārveidotu – Enerģiju citam mijiedarbībā esošam struktūrelementam.

B) Visuma noteiktas sistēmas struktūrelementi ir savstarpēji saistīti un to eksistence izriet, kā citu sistēmu struktūrelementu gala produkts. Katrai sistēmai un to struktūrelementiem ir sava raksturlielumu pasaule, kas atšķiras no to veidojošo struktūrelementu pasaules raksturīgajām īpašībām.

Visuma uzbūve un enerģijas apmaiņa

Visumam, no tā rašanās brīža līdz mūsdienām, ir vienota struktūra ar vienotu enerģijas apmaiņas sistēmu. Visuma pirmsākumos esošais enerģijas potenciāls tika vienmērīgi sadalīts turpmākajā visuma attīstībā un to struktūrelementu veidošanā.

Protams, pastāv iespēja, ka Visuma rašanās brīdī Visumā bija mazāk enerģijas nekā tagad (vai otrādi) un, ka mūsu Visums piedalās plašākā enerģijas apmaiņas procesā, un laika gaitā ir ieguvis papildus (vai otrādi) enerģiju. Bet tas nemaina lietas būtību –

Visumam, no tā rašanās brīža līdz mūsdienām, ir VIENOTA STRUKTŪRA ar vienotu ENERĢIJAS APMAIŅAS SISTĒMU.

Un pat ja mūsu visums ir strukturāla sastāvdaļa lielākā sistēmā, tas nemaina mūsu struktūrelementa vienumu.

Visums un visuma struktūrelementi nav tikai planētas, pavadoņi, meteori, saule, zvaigznes, galaktikas, Tas ir viss – arī atomi, kvarki, molekulas, cilvēki, dzīvnieki, augi, mākoņi, vējš, siltās un aukstās straumes utt. Viss absolūti viss piedalās Visuma Enerģijas apmaiņā, kur katram struktūrelementam ir sava unikāla funkcija un pārvadāmā enerģija.

Visuma uzbūve sākās ar tā saucamo singularitāti, jeb “lielo sprādzienu” un evolucionēja Visuma struktūrelementu uzbūvē, tai pat laikā tiem eksistējot tagadnē un tieši tāpat piedaloties enerģijas apmaiņas procesā.

Tas ir tā enerģija un elementi, kas eksistēja pirms 13 miljardiem gadu, Visuma rašanās brīdī eksistē arī patreiz un veido mūsu Visuma pamatu pamatu. Tieši tāpat, kā no zīles izaug saknīte un asns, no kura veidojas stumbrs, zari, lapas, ziedi, kur katrs nosauktais elements ir savādākas uzbūves, raksturlielumiem un funkcionalitāti ir savstarpēji saistīti un nodrošina vienotu – vielmaiņu. Tāpat, Visuma uzbūve ir tikpat vienota dažādos strukturālajos veidojumos un nodrošina vienotu Enerģijas apmaiņu starp 13 miljardiem gadu vecajiem elementiem un mūsdienās esošajiem. Jautājums ir tikai kā?

Zinātne 100% zin, jo ir novērojusi un piefiksējusi, ka viss sastāv no Protoniem un Neitroniem, kas veido Atomus. Vēsturisku apstākļu, skaidrojot Visuma uzbūvi pirmo nosauca Atomu, un Cilvēka uzbūves īpatnību dēļ mēs vēl joprojām sakām, ka viss sastāv no Atomiem, lai gan ja mēs censtos būt 100% precīzi būtu jāsaka, ka viss sastāv no Protoniem un Neitroniem. Zinātnieki uzskata, ka arī Protons un Neitrons sastāv no sīkākām daļiņām – Kvarkiem. Ir izveidoti dažādi teorētiskie modeļi, kas un kā darbojas, bet patreiz nav piefiksēts vai novērots NEVIENS kvarks fiziski. Tāpēc īsti korekti nebūtu teikt, ka viss sastāv no Kvarkiem. Tas ir ļoti žēl, jo tieši uz Kvarku eksistenci un tas, kā to apraksta modernā zinātne ir balstīta Hipotētiskā daļa, par to no kurienes nāk cilvēks, kā un kāpēc tas ir tieši tā veidots, kas ir melnie caurumi, melnā viela un citas dimensijas. Tāpēc pilnīgi iespējams, ka Mehāniskā Cilvēcība var izrādīties tikai fantāzija, un tā tiek rakstīta nevis, kā zinātniskais darbs, izmantojot zinātnisko terminoloģiju, bet, kā literatūras daiļdarbs Zinātniskās Fantastikas garā.

Lai vai kā patreiz zinātnieki ir konstatējuši, piefiksējuši un novērojuši, ka sīkākās sastāvdaļas ir Protons un Neitrons. To apvienojums saucas Atoms. Tie tiek sagrupēti atkarībā no protonu un neitronu skaita atomā. Šo sagrupēto atomu struktūru mēs pazīstam, kā Mendeļejeva tabula. Kad savstarpēji savienojas viens vai vairāki atomi to sauc par molekulu. Tālāk molekulām apvienojoties veidojas citas struktūras, utt

Protonam un Neitronam savienojoties veidojas Atoms. Protons un Neitrons izmēru ziņā ir mazāks, nekā Atoms. Protona un Neitrona enerģijas kopsumma ir lielāka nekā Atoma enerģētiskā vērtība, jo daļu enerģijas tiek patērēta Atoma struktūras uzturēšanai. Ja Atoma struktūru izjauc, tad rodas daudz brīvās enerģijas. Ir jāsaprot, ka Atoms eksistē, tikai tāpēc, ka noteikts skaits protonu savienojas ar neitroniem. Atoms bez tiem neeksistē. Tas pats ir ar visu turpmāko ķēdi – noteikts skaits un veids Atomu veido noteiktu veidu molekulas. Piemēram 3 skābekļa Atomiem savstarpēji savienojoties tie veido Ozona Molekulu. 2 ūdeņraža atomiem savienojoties ar vienu skābekļa atomu sanāk Ūdens. Šī likumsakarību sistēma, kad kaut kas mazāks veido kaut ko lielāku attiecas uz visu ko cilvēks var saredzēt – ar vai bez apbruņotas acs – flora, fauna, cilvēki, Zemeslode, Mēness, Galaktikas utt. Mazāku elementu apvienojums veido kaut ko jaunu un lielāku. Piemēram saspiežot pirkstus ādas šūnu līmenī tie saskaras, bet Atomu līmenī atomi ir viens no otra tādā attālumā, kā no zemes līdz mēnesim.

S. Mazākas struktūras apvienojoties veido jaunas lielākas struktūras ar mazāku enerģētisko kopvērtību.

Neviens zinātnieks neapstrīd, ka šī protonu un neitronu apvienošanās un to savstarpējo savienojumu savstarpējā apvienošanās un visas turpmākās savienošanās notiek. Agrāk neviens nezināja par protoniem un neitroniem. Sīkākā vienība bija Atoms, tagad zin un neviens neapstrīd. Ir loģiski pieņemt, ka šī likumsakarība kas darbojās vienā virzienā darbojas arī otrā. Zinātnieki jau tagad apraksta šo neredzamo un nepiefiksēto pasauli izmantojot Kvarkus. Ir 6 veida Kvarki:

1. d   apakšējais (down)

2. u   augšējais (up)

3. s   dīvainais (strange)

4. c   šarmantais (charm)

5. b   pamata jeb brīnišķīgais (bottom, beauty)

6. t   virsotnes jeb patiesais (top, truth)

Tā kā paši kvarki VĒL nav fiziski piefiksēti, tad līdz ar to nav arī zināms, ka tie no kaut kā sastāv. Nav arī neviena teorētiskā modeļa par kvarku sastāvu. Ir tikai teorētiskais modelis, kurā visuma attīstības momentā (laikā) tie parādījās. Ja līdz šim tika runāts par lietām, kas faktiski ir atklātas un pierādītas, tad sekojošie apgalvojumi būs tikai hipotēze.

Tālāk sekos pa posmiem:

1. Singularitātes punkts sastāvēja no singularitātes struktūrelementiem ar kopējo enerģētisko vērtību 1.

Tas ir būtiski. Visa enerģija atradās vienuviet, un, lai arī patreiz nav pierādījumu par singularitātes struktūrelementu sastāvdaļām un to enerģētiskām vērtībām, balstoties uz to, kā Visuma struktūra ir būvēta sākot no Protoniem un Neitroniem un loģiski pieņemot, ka tas pats notika pirms tam, Tad Singularitātes struktūrelementos bija visa Enerģijas kopsumma.

2. Struktūrelementiem apvienojoties radās jaunas struktūras ar samazinātu enerģētisko kopsummu jaunajās struktūrās. Dotajā brīdī Nav iespējams konkrēti pateikt cik reizes bija šādas apvienošanās un jaunu struktūru veidošanās. Hipotētiski pieņemsim, ka tās notika, līdz notika

3. 6 Kvarku izveidošanās. Dotajā brīdī nav iespējams apgalvot, ka visa Universa enerģija bija ietverta šajos 6 kvarkos. Nav iespējams pilnīgi skaidri pateikt cik vispār enerģijas ir ietverts visos Kvarkos. Tomēr skaidrs ir viens. Kvarkiem izveidojoties Kvarku enerģētiskā summa veidoja kaut kādu kopsummu. Nav zināms arī Kvarku proporcionalitāte attiecībā vienam pret otru, tāpēc turpmāk ideja būs izteikta ļoti rupji.

4. Kopējo kvarku enerģētisko kopsummu nosauksim par KKEK=1. Pieņemsim rupji, ka kvarki bija proporcionāli vienādi. Līdz ar to, katrā Kvarka veidā bija viena sestdaļa kopējās enerģijas. Protons ir veidots no diviem U veida un viena D veida Kvarka. Neitrons savukārt ir veidots no vienaU veida un diviem D veida Kvarkiem. Tas ir – mūsu redzamais Visums sastāv tikai no mazas daļas KKEK. Pat ja no visiem 1 un 2 veida kvarkiem izveidojās tikai un vienīgi protoni un neitroni, kas savukārt veido Atomus utt, tad no visa KKEK redzamajā visumā ir tikai 1/3 enerģijas. Tomēr redzamā Visuma enerģijas kopvērtība ir daudz mazāka, ja mēs nezinām par kvarkiem pietiekami. Zinām 100%, ka ne visi neitroni un protoni veido Atomus, nezinām cik to ir visumā un cik daudz enerģijas tie satur. Ar to gribu teikt, ka proporcija ir cita un noteikti ar zemākesošo vērtību.

5. Tieši tāpat, kā 1 un 2 kvarku veids veido savstarpējos savienojumus, ko pazīstam, kā protons un neitrons, arī pārējie kvarku veidi veido savienojumus, kur to savienojumi veido jaunus savienojumus, tieši tāpat, kā mūsu visumā. Ir bijuši eksperimenti, lai noteiktu, vai citu kvarku savienojumi ir stabili, un dotajā brīdī, neviens nav novērots. Bet kā jau minēju neviens kvarks arī nav novērots.

 

Enerģijas apmaiņa – Visuma procesu pamatu pamats un uzbūve

Te ir ļoti svarīgi izprast, ko un kā cilvēks redz ar apbruņotu un neapbruņotu aci. Nav svarīgi vai tā ir acs, binoklis, radiolokators vai radars, jebkura veida teleskops utt. Tas atrodas noteiktā punktā un atkarībā no savas konstrukcijas, tas nosaka, kādu tieši vai kādas jaudas enerģiju tas var piefiksēt, tas arī fiksē. Tas ir līdzīgi, kā termometru, kas mēra tikai un vienīgi temperatūru Tu iemērc ezerā dažādos līmeņos, lai noteiktu dažādo temperatūras paternu atkarībā no dziļuma. Te ir līdzīgi tikai ar tādu atšķirību, ka ja termometrs mēra vienas un tās pašas enerģijas dažādas vērtības, tad dažādie aparāti mēra dažādo strukturālo pasauļu izdalīto enerģiju. Tas ir katras konkrētās konstrukcijas aparāts var piefiksēt noteiktas strukturālās pasaules izdalīto enerģiju vai tikai daļu no tā diapazona. Piemēram viss starojums, kas nāk no Atoma tiek saukts par XXX, kur cilvēka acs konstrukcija ļauj saskatīt tikai mazu daļu un ko mēs saucam par gaismas redzamo spektru. Bišķiņ vērtības pamainās un cilvēks vairs neko neredz. Vai ņemsim skaņu. Skaņa nāk molekulārā līmeņa molekulu mijiedarbībās atbrīvotās enerģijas. Cilvēka auss visu nevar uztvert. Dzīvnieki uztver kaut ko savu – lidojošās peles, delfīni, suņi. Cilvēka spējas uztvert ar ausi dažādas skaņas mainās pat ar vecumu. Jaunībā labāk tas, vecumdienās tas.

Tas pats ir ar visiem citiem aparātiem – tie ir konstruēti, lai piefiksētu konkrētu vērtību diapazonā, un neko ārpus tā neredz. Pamatu pamatā patreizējās mērierīces uztver Atomu izdalīto enerģiju, bet ne Kvarku. Līdz ar to fiziski nav iespējams piefiksēt Kvarkus. Kad tas notiks, būs jāprognozē, Kvarku savienojumus un to raksturlielumus un balstoties uz to izstrādāt jaunas iekārtas, izmantojot to konstrukcijā materiālus vai elementus no šo kvarku savienojumiem. Tikai tad vienu aiz otra varēs atklāt To Univeršu strukturālo uzbūvi vai arī mēs to uzzināsim, ja zemāk aprakstītais par cilvēka izcelšanos būs taisnība. Nepieciešams precizējums par citu kvarku uzbūvi.

Tēlaini izsakoties – kā cilvēks izveidojas no spermatozoīda un olšūnas apvienošanās, iziet noteiktus attīstības posmus un piedzimst noteiktas formas veidā, tāpat Visums attīstījās pa posmiem, līdz šī brīža formām.

Visuma attīstības posmi

  1. Bīdis, kad 100% enerģijas bija koncentrēta vienā vietā. Ir tikai kopēji pieņēmumi, par to, ka tas bija. Nav pilnīgi nekādas informācijas par tā brīža struktūrelementiem, to vērtībām un īpašībām.

  2. Brīdis, līdz izveidojās kvarki. MC pieņem, ka Singularitātes struktūrelementu savstarpējās apvienošanās rezultātā, veidojās lielākas struktūras ar mazāku kopējo enerģētisko kopvērtību. Cik daudz pakāpju un kādas apvienošanās notika nav zināms. Zināms, ka noteiktā brīdī izveidojās 6 dažādi kvarki. Tā, kā nezinām, kādas Visuma struktūrelementu sastāvdaļas pastāvējā līdz pirms kvarku ērai un to enerģētiskās vērtības un kopvērtības, pieņemsim, ka kvarkos bija koncentrēta 100% enerģija. Mēs nezinām kvarku savstarpējo proporcionalitāti, tāpēc hipotētiski pieņemsim, ka 100% enerģijas sadalījās vienmērīgi 6 kvarkos. Tas ir katra kvarka veidā tika koncentrēts 1/6 enerģijas.

  3. Mūsu redzamā Visuma pamatelementus – Protonu un Neitronu veido divu dažādu kvarku dažādas kombinācijas. Tas ir maksimums 2/6 pieejamās enerģijas no kopējā enerģijas apjoma. Tomēr, tā, kā nav zināms:

A) Vai kvarku kopējā enerģētiskā masa ir līdzvērtīga singularitātes enerģētiskai vērtībai sākumā;

B) Dažādo kvarku individuālās enerģētiskās vērtības un to savstarpējā proporcionalitāte. Var gadīties, ka mūsu 2 kvarku kombinācijā ir koncntrēts vairāk/mazāk enerģijas.

C) Nav zināms proporcijas, tam cik daudz abu veidu kvarki veido Protonus un Neitronus. Tas ir. Mēs pieņēmām, ka 6 kvarkos ir 100% enerģijas. Mēs zinām, ka 2 no tiem veido Redzamā Visuma pamatelementus Protonus un Neitronus. Bet mēs nezinām cik daudz no visiem abu veidu kvarkiem veido Protonus un Neitronus. Ja visi 100% kvarki veido Protonus un Neitronus, tad tas ir viens lielums, bet ja ne visi kvarki ir iesaistīti Protonu un Neitronu veidošanā. Mēs zinām, ka ne visi Protoni un Neitroni ir isaistīti Atomu veidošanā. Ne visi Atomi ir iesaistīti Molekulu veidošanā.

Mēs skatāmies uz visumu tagad, tieši tāpat, kā skatītos uz 100 gadīgu Ozolu. Mēs neredzam zīli, neredzam asnu, neredzam jaunuli, bet redzam Ozola noteikta attīstības posma elementu, nesaistot to kopā ar pirmsākumiem. Bet ja mums ir pietiekams apjoms zināšanu par Ozolu, mēs varam savā iztēlē Vizualizēt, ka ozols rodas no zīles un Ozola struktūrelementi ir cieši saistīti ar zīli un asnu, kas no tā izauga un visi Ozola struktūrelementi – saknes, stumbrs, zari un lapas, neatkarīgi no Ozola dzīves posma, piedalās tas, ko sauc par barībvielu apmaiņu, (kā vēlāk redzēsim barībvielu apmaiņa ir tā pati enerģijas apmaiņa, kur enerģija ir transformēta) tad, Visuma strukturālā uzbūve tā netiek apskatīta un uztverta. Cilvēka uzbūves dēļ, mēs neuztveram, ka Visums no tā rašanās brīža ar tā attīstības posmiem ir strukturāli vienota sistēma, kas nodrošina enerģijas apmaiņu dažādās Visuma struktūrelementu sistēmās, bet tai pat laikā strukturāli ir saistīti ar “Lielo Sprādzienu”. Tas nenotiek, jo, lai to darītu ir nepieciešamas zināšanas, kas tiek iztēlē vizualizētas.

Iedomājies, kā attīstās cilvēks no spermatozoīda un olšūnas savienošanās brīža, līdz cilvēka piedzimšanas brīža. Līdzīgi ir ar Visuma rašanos. Patreiz nav zināms, kā tieši Visums izskatījās un no kā tas sastāvēja, Visuma rašanās brīdī. Tomēr 100% ir skaidrs, ka, vienā punktā, bija milzīgs apjoms Enerģijas, kas kaut kādu nezināmu iemeslu dēļ sāka izplatīties Telpā.

Laika gaitā šo izpletušos telpu nodēvēja par Visumu, izplešanās procesu ar Inflāciju.

Enerģijas pārvietošanās Nav iedomājama, bez struktūrelementiem, pa kuriem tā izplatās. Tas ir Noteikts enerģijas veids var pārvietoties pa noteiktu Vidi. Zinātne to sauc par Matēriju.

MC pieņem, ka katram Enerģijas veidam ir sava strukturāla uzbūve, kur noteikta līmeņa Enerģijas veidojošu struktūru, Zinātne sauc par Matēriju.

Vēsturisku apstākļu un Cilvēka uzbūves īpatnību (to apskatīsim zemāk) dēļ, tā ir izveidojies, ka ne visu ir pieņemts saukt par Matēriju, tāpat, kā ne visu ir pieņemts saukt par Enerģiju. Tas ir nepareizi.

Pareizi būtu:

  1. Īsais variants - Viss ir Enerģija, kur katrai Enerģijai ir sava strukturāla uzbūve;

  2. Garāks variants – Viss ir Enerģija, kur katram Enerģijas veidam, Visuma attīstības posmam, Visuma sistēmas struktūrelementam ir sava strukturāla forma. Kur minimālā daļa – Vēsturisku, Cilvēka uzbūves īpatnību un no esošo zināšanu apjoma izrietošo secinājumu dēļ, tiek dēvēta par Matēriju.

Tas noved pie situācijas, kad tiek ierobežotas izpratnes par Visuma struktūru.

Visa pamatu pamatā ir Enerģijas apmaiņa, kas sastāv no:

  1. Enerģijas uzņemšanas;

  1. Enerģijas uzglabāšanas/transformēšanas;

  2. Enerģijas nodošanas.

Cilvēks, savas ierobežotās dzīves dēļ, var izsekot floras vai faunas rašanās brīdi un līdz tā galam un aprakstīt to. No tā arī ir izveidojusies Sapratne par to, kā floras un faunas uzbūve veidojās. Bet ne pārdzīvot Visuma strukturālo attīstību.

 

Kāpēc un Kā ticam tam, kam ticam

Cilvēka Psiho/Fizioloģiskā un Emociju mehānika, uzbūve un struktūra

Ja gribi saprast, kāpēc cilvēks rīkojas vai saka vārdus ko saka, aizmirsti par Psiholoģiju, kā zinātni. Psiholoģija apraksta uzvedības Fenomenus, tas ir Cilvēka izpausmi tādā vai citādā situācijā, atkarībā no dažādiem izejas lielumiem. Pie tam šo "izejas Lielumu" kvantitāte ir tik milzīga, ka parasts cilvēks var salauzt ne tikai smadzens tajā, bet arī kājas un rokas. Tā vietā pamēģini atcerētis, ka viss no kaut kā sastāv un uztvert Cilvēku, kas sastāv no 4 sastāvdaļām:

  1. Kaut kas patreiz nedefinēts iedzimst,
  2. Cilvēka Fizioloģiskajā Ķermenī,
  3. Kurā darbojas - Automātiska Informācija Uzņmšanas, Apstrādes, Atbildes Reakciju Nodrošināšanas Sistēma (AIUAARNS). Patreiz dēvē - Psihe un
  4. Enerģija;

Mazliet Filozofijas. Cilvēka ķermenis var eksistēt noteiktās - fizikas un ķīmisku raksturlielumu robežās. Temperatūra, Radiācija, Ķīmija, Spiediens utt. Ja Cilvēks grib nokļūt dziļi okeānā, vai tālu uz mēness, tā ķermenis, bez speciālas aizsardzības, aizies bojā. Tāpēc tika radītas speciālas iekārtas - čaulas, lai Cilvēks neietu bojā. Batiskafi, zemūdenes, kosmiskie kuģi, skafandri utt viss pasargā Cilvēka ķermeni no nelabvēlīgās vides. Tas, pats ir ar Patreiz Nedefinēto, kas iedzimst cilvēka ķermenī. Pareizāk sakot ir pārāk daudz kā to sauc - Dzīvība, Dvēsele, Dieva daļiņa utt. Mehāniskā Cilvēcība to sauc par Būtībiņu. Būtībiņa nāk no Pasaules, kuras raksturlielumi ir tik atšķirīgi no mūsējās pasaules, ka Būtībiņas eksistencei šajā Pasaulē ir nepieciešams Skafandrs - Cilvēka ķermenis.

Vēl mazliet Filozofijas. Tieši tāpat, kā ķermenis sastāv no Orgāniem, orgānu sistēmām un dažādām palīgsistēmām, kas nodrošina Fiziskā Ķermeņa automātisku funkcionalitāti arī Psihe sastāv no dažādām sistēmām, kuru darbību var aprakstīt ar  - Automātiska Informācijas Uzņemšanas, Apstrādes, Atbildes Reakciju Nodrošināšanas Sistēma. Piemēram - Bailes ir brīdināšanas sistēma, kas balstās uz esošās informācijas/pieredzes bāzes. Katrai Emocijai/Sajūtai Cilvēkā ir noteikta Funkcija/Nepieciešamība, kuras funkcionalitāte ir veidota tā, lai nodrošinātu Būtībiņas automātisku attīstību, līdz noteiktam līmenim un tad Būtībiņa pārņemtu Vadību - Sāktu rīkoties Patstāvīgi (Apzināti). Visa iegūtā informācija/pieredze glabājas smadzeņu Neironos. Fiziski ierakstīta. Psihes reakcijas - emocijas, sajūtas, jūtas, vārdi, uzvedība izriet no informācijas/pieredzes un tās savstarpējās mijiedarbības ar apkārtējo pasauli.

 Tas ir. Bērns tiešām piedzimst, kā balta papīra lapa. Katram papīram ir savi raksturlielumi un atkarībā no tiem Papīrs tiek piepildīts - apdrukāts, piedrukāts, sadrukāts vai piepildīts ar citu saturu, piemēram sviestmaizēm uz darbu, vai desām uz pikniku. Tāpat ir ar bērnu, atkarībā no tā, kādi ir Bērna PsihoFizioloģiskie raksturlielumi, bērns noteiktā vidē sāk Automātiski uzņemt informāciju. Piemēram, ja bērna AIUAARNS/Psihes ietvarā Bailes funkcionē stiprāk, bērns uzņems un domās vairāk par noteiktām lietām. Ja bērna AIUAARNS/Psihes mehānisms Jūtīgums darbojās stiprāk, tad bērns vairāk uzņems un tajā būs vairāk saistītās informācijas par to. Ja Bērna AIUAARNS/Psihes mehānisms

.

 

623 Cilvēku lasījuši šo rakstu
Mareks Kalniņš
Pieslēdzieties, lai rakstītu komentārus
Top