Pirmdiena, 16 Marts 2020 00:00

Par Konstitūcijām/Satversmi

Uzrakstīja

1919. gada 15. janvārī pieņēma Latvijas pirmo Konstitūciju.

2014 gada 19 jūnijā, 11. Saeimas sasaukums pieņēma Grozījums Latvijas Republikas Satversmē, kas Satversmē iestrādāja Preambulu. Preambulas teksts skan skaisti, bet tas ir neprecīzs un vēsturiski neobjektīvs.

Pirmdiena, 16 Marts 2020 00:00

16 marts ir klāt

Uzrakstīja

Ir klāt kārtējias 16 marts - leģionāru atceres diena. Izsludinātās ārkārtas situācijas dēļ, atceres pasākumi ir atcelti, tomēr tiem, kam šī diena ir svarīga aicina cilvēkus pieminēt Leģionārus.

Es gribu dzīvot Ideālā Valstī. Gribu, lai ir miers, darbs un konfekte katram. Bet tās nav. Nav ne Ideālas Valsts, ne miers, ne arī konfektes aug kokos.

Svētdiena, 15 Marts 2020 00:00

Par mums

Uzrakstīja

Neskatoties uz Cilvēka Radošo garu un milzīgo potenciālu - Ideālās Valsts NAV.

Tiek minēti daudzi bubuči. "Ideālā Valsts" vēlas ar piemēriem nodemonstrēt, ka tam ir tikai un vienīgi 1 iemesls - mūsu pašu īpašību un zināšanu trūkums, kas veidojas no - Arogances.

Trešdiena, 04 Marts 2020 00:00

Ceļā uz Satversmes ideālo Latviju

Uzrakstīja

2017 gada 14. februārī, žurnāls "Jurista Vārds" nopublicēja Juristu un nejuristu sarunu, sagaidot Latvijas konstitūcijas 95 gadu jubileju.

Ohcialas padomju aģentūras ziņojums

Padomju Savienības slēdzieni un
prasības
Lta. Maskavā, 15. jūnijā. Oficiālā
aģentūra TĀSS publicē šādu ziņojumu par
padomju - lietuvju konflikta likvidāciju:
Padomju Savienības tautas komisāru pa-
domes priekšsēdētāj s Molotovs 14. jūnija
valdības vārdā nodevis Maskavā esošam
Lietuvas ārlietu ministram Urbsim sekojošu
paziņojumu Lietuvas valdībai: «Pēdējā lai-

kā Maskavā starp Padomju Savienības tau-
tas komisāru padomes priekšsēdētāju Molo-
tovu un Lietuvas ministru prezidentu
Mērķi, kā arī Lietuvas ārlietu ministru
Urbsi notikušās domu izmaiņas rezultātā
padomju valdība uzskata par konstatētiem
šādus faktus:
1) Pēdējo mēnešu laikā Lietuvā noti-
kusi virkne gadījumu, kur lietuvju iestā-
des sagūstījušas padomju karavīrus no pa-
domju karaspēka daļām, kas novietotas Lie-
tuvas teritorijā saskaņā ar padomju-lietuvju
savstarpējās palīdzības līgumu, un tos spī-
dzinājušas nolūkā izzināt padomju valsts
militārus noslēpumus. Pie tam konstatēts,
ka karavīru Butajevu ne tikai nolaupījusi,
bet arī nogalinājusi lietuvju policija, pēc
tam, kad Padomju Savienības valdība bija

pieprasījusi Butajeva Izdošanu. Diviem no-
laupītiem padomju karavīriem — Pisare-
vam un Šmavgoņecam — izdevies bēgt no
lietuvju policijas, kas tos spīdzinājusi. Lie-
tuvā nolaupītais karavīrs šutovs līdz šim
vēl nav atrasts. Ar tādu rīcību pret Lietuvā
novietoto padomju karaspēka daļu karavī-
riem lietuvju iestādes cenšas padarīt neie-
spējamu padomju karaspēka daļu uzturē-
šanos Lietuvā.
Par to pašu liecina ari tādi fakti , kas
kļuvuši sevišķi bieži pēdējā laikā, kā dau-
dzu Lietuvas pilsoņu apcietināšana un Izsū-
tīšana uz koncentrācijas nometnēm no pa-
domju karaspēka daļas apkalpojošā perso-
nāla (kopgaldu darbinieki, veļas mazgātā-
jas un c), kā arī masu aresti to strādnieku
un techniķu — Lietuvas pilsoņu vidū, kas
nodarbināti pie kazarmju būves padomju
karaspēka daļām. Tādas ne ar ko nemoti-

vētas un neapvaldītas represijas pret Lietu-
vas pilsoņiem, kuri apkalpo padomju kara-
spēka daļu vajadzības, grib ne tikai padarīt
neiespējamu padomju karaspēka daļu uz-
turēšanos Lietuvā, bet ari radīt Lietuvā
naidīgu izturēšanos pret padomju karavī-
riem un sagatavotu uzbrukumu šīm kara^
spēka daļām. Visi šie fakti rāda, ka Lietu-
vas valdība rupji pārkāpj ar Padomju Sa-
vienību noslēgto savstarpējās palīdzības lī-
gumu un gatavo uzbrukumu padomju gar-
nizonam, kurš novietots Lietuvā uz šī līgu-
ma pamata.
2) Drīz pēc savstarpējās palīdzības lī-
guma noslēgšanas Lietuvas un Padomju Sa-
vienības starpā lietuvju valdība stājusies
militārā savienībā ar Latviju un Igauniju,
pārvēršot tā saukto Baltijas antanti, kurā
agrāk bija saistītas militarsavienibā tika]
Latvija un Igaunija, par triju Valstu mili-

tarsavienību. Padomju valdiba uzskata par
konstatētu, ka šī militarsavienibā vērsta
pret Padomju Savienību. Ar Lietuvas ie-
stāšanos šai militarsavienibā pastiprināju-
šies sakari Lietuvas, Latvijas un Igaunijas
starpā, kurus realizē slepenībā no Padomju
Savienības. Ir zināms arī tas, ka kopš
1940. gada februāra radīts šīs militārās an-
tantes orgāns «Revue Baltque», kuru izdod
angļu, franču un vācu valodās. Visi šie
fakti liecina par to, ka lietuvju valdība rupji
pārkāpusi Padomju Savienības un Lietuvas
savstarpējās palīdzības līgumu, kurš aiz-
liedz abām pusēm «noslēgt jebkādas savie-
nības vai piedalīties koalīcijās, kas būtu
vērstas pret vienu no līgumslēdzējām» . (Lī-
guma 6. pants). Visi šie padomju-lietuvju
līguma pārkāpumi un lietuvju valdības nai-
dīgie akti attiecībā pret Padomju Savienību
notikuši neraugoties uz augstākā mērā lab-
vēlīgo un noteikti prolietuvisko Padomju
Savienības politiku attiecībā pret Lietuvu,
kurai Pad. Savienība, kā zināms, uz pašas
iniciatīvu nodevusi Viļņas pilsētu un Viļņas
apgabalu.

Padomju valdība atrod, ka tāds stāvoklis
ilgāk turpināties nevar. Padomju valdība
uzskata par absolūti nepieciešamu un neat-
liekamu sekojošo: 1) tūliņ nodot tiesai iekš-
lietu ministru Skuču un politiskās policijas
departamenta priekšnieku Povelaiti kā tie-
šos vaininiekus provokatoriskos aktos pret
padomju garnizonu Lietuvā; 2) tūliņ sastā-
dīt Lietuvā tādu valdību, kas būtu spējīga
un gatava nodrošināt padomju-lietuvju sav-
starpējās palīdzības līguma godīgu izpildī-
šanu un līgtima ienaidnieku enerģisku sa-
valdīšanu; 3) tūliņ nodrošināt padomju ka-
raspēka daļu brīvu Ielaišanu Lietuvas teri-
torijā novietošanai Lietuvas svarīgākajos
centros tādā skaitā, kas būtu pietiekams, lai
nodrošinātu padomju-lietuvju savstarpējās
palīdzības līguma realizēšanas iespēju un
novērstu provokatoriskus aktus pret pa-
domju garnizonu Lietuvā. Padomju valdī-
ba uzskata šo prasību izpildīšanu par to
elementāro noteikumu, bez kura nav iespē-
jams pariākt padomju-lietuvju savstarpējās
palīdzības līguma godīgu un lojālu izpildī-
šanu. Padomju valdība gaida lietuvju val-
dības atbildi līdz pulkst. 10 rītā 15. jūnijā.
Lietuvju valdības atbildes nesaņemšana
līdz šim termiņam tiks uzskatīta kā atteik-
šanās izpildīt Pad. Savienības minētās pra-
sības. »

Lietuvas atbilde
15. jūnijā pīkst. 9 rītā ārlietu ministrs
Urbšis nodevis ārlietu komisāram Moloto-
vam atbildi, kurā izteikta lietuvju valdības
piekrišana padomju valdības uzstādītiem
noteikumiem.
Prasības par karaspēka ielaišanu
Lta. Kaunā, 15. jūnijā. ĒLTA ziņo,
ka Lietuvas ārlietu ministrs Urbšis šodien
(sestdien) pulkst. 14 piesūtījis no Maskavas
Šādu telegramu: «Tautas komisāru padomes
priekšsēdētājs un ārlietu komisārs Molo-
tovs iesniedzis man šādas prasības 1) Pa-
domju Savienības karaspēks 15. jūnijā
pulkst. 15 pēcpusdienā pāriet Lietuvas ro-
bežu šādās vietās: Eisišķos, Druskeņinkos,
pie Cltidagojas dželzceļstacijās, Druskeņin-
keļos, Dukštē un Pabradelē. 2) Padomju
karaspēka daļas, kas pāriet lietuvju robežu
dažādās vietās, dodas uz Viļņu, KauņU,

Raseiņiem, Paņevežu un Šauļiem, 3) citus
padomju karaspēka daļu novietošanas punk-
tus noteiks vienošanās ceļā starp ģenerāli
Pavlovu no padomju puses un ģenerāli Vit-
kausku no lietuvju puses. 4) Ģen. Pavlovs
satiksies ar ģen. Vitkausku 15. jūnijā pīkst.
20 vakarā Oudagojas stacijā.» Lai novērstu
nevēlamus pārpratumus un konfliktus, Lie-
tuvas valdības orgāni pavēl lietuvju armijai
un iedzīvotajiem nelikt šķēršļus ceļā pa-
domju karaspēka daļu kustībām lietuvju te-
ritorijā.
Pirmās vienības šķērso robežu
Lta. Maskavā. 16. jūnijā. TĀSS ziņo:
„15. jūnijā pīkst. 15 padomju tanku un mo-
torizēto kājnieku vienības devušās pāri Lie-
tuvas robežai. Pievakarē tās iegājušas Viļ-
ņā, KaUņā un Kedaiņos. Padomju kara-
spēka virzīšanās uz priekšu notiek plānvei-
dīgi un bez iebkādiem incidentiem."

Vācijas viedoklis
Lta. Berlīnē, 17. jūnijā. Ievērojot
pēdējos notikumus Lietuvā, Berlīnes oficiā-
lās aprindas atkārtoti aizrāda, ka Vācijā pa-
domju karaspēka ieiešana Lietuvā neesot
radījusi ne mazSko nemieru, jo visiem esot
labi zināms, ka Lietuvā jau kopš pagājušā
gada oktobra atradušies padomju garnizo-
ni. Ja starp Padomju Savienību un Balti-
jas valstīm pastāvot nesaskaņa, tad iejauk-
ties šo jautājumu kārtošanā vāci neredzot
ne mazākā iemesla.

TE

Lta .Maskavā, 17. jūnijā. Publicēts
šāds oficiāls TASS'a ziņojums par padomju-
latviešu un padomju-igauņu attiecībām:
«16. jūnijā Padomju Savienības tautas
komisāru padomes priekšsēdētājs Molotovs
valdības vārdā nodevis Latvijas sūtnim Ko-
ciņ am sekojošu paziņojumu Latvijas valdī-
bai: «Uz padomju valdības rīcībā esošā
faktu materiāla un ari uz domu izmaiņas
pamata, kas pēdējā laikā notika Maskavā
starp Pad. Savienības tautas komisāru pa-
domes priekšsēdētāju Molotovu un Lietuvas
ministru prezidentu Mērķi, Padomju valdī-
ba uzskata par konstatētu, ka Latvijas val-
dība ne tikai nav likvidējusi vē! pirms pa-
domju - latviešu savstarpējās palīdzības
pakta noslēgšanas radīto militarsavienību

ar Igauniju, kas vērsta pret Pad. Savienību,
bet arī to pap lašinājusi, pievelkot šai savie-
nībā Lietuvu, un cenšas ievilkt tajā arī So-
miju. Līdz padomju-latviešu savstarpējās
palīdzības pakta noslēgšanai 1939. gada ru-
denī Padomju valdība vēl varēja
skatīties caur pirkstiem uz tādas militarsa-
vienības pastāvēšanu, kaut gan tā pēc būtī-
bas runāja pretim agrāk noslēgtajam Pad.
Savienības un Latvijas neuzbrukšanas pak-
tam. Bet pēc padomju-latviešu savstarpē-
jās palīdzības pakta noslēgšanas padomju
valdība uzskata pret Pad. Savienību vērs-
tas militarsavienības pastāvēšanu starp
Latviju, Igauniju un Lietuvu ne tikai par
nepielaižamu un neciešamu, bet ari par dzi-!
li bīstamu un draudošu Pad. Savienības ļ

robežu drošībai.
Padomju valdība rēķinājusies ar to, ka
pēc padomju—latviešu savstarpējās palīdzi- ļ
bas pakta noslēgšanas Latvija izstāsies no ļ
militan-vienības ar citām Baltijas valstīm

un tādā kārtā šī militarsavienlba būs likvi-
dēta. Tai vietā Latvija kopā ar citām Bal-
tijas valstīm nodarbojusies ar augšminētās
militarsavienības atdzīvināšanu un paplaši-
nāšanu, par ko liecina tādi fakti, kā divu
slepenu trīs Baltijas valstu konferenču sa-
saukšana 1939. gada decembri un 1940. ga-
da martā, lai formāli izveidotu paplašināto
militarsavienību ar Igauniju un Lietuvu,
Latvijas, Igaunijas un Lietuvas ģenerālštā-
bu sakaru pastiprināšana, ko dara slepenībā
no Pad. Savienības, speciāla militārās Balti-
jas antantes preses orgāna radīšana 1940.
gada februārī — «Revue Baltique», ko izdod
angļu, franču un vācu valodās Tallinā, un
tamlīdzīgi.

ļ Visi šie fakti runā par to, ka Latvijas
valdība rupji pārkāpusi padomju - latviešu
savstarpējās palīdzības paktu, kurš aizliedz
abām pusēm «noslēgt jebkādas savienības
vai piedalīties koalīcijās, kas vērstas pret
vienu no līgumslēdzējām pusēm» (līguma 4.
pants). Sī padomju - latviešu savstarpējās
palīdzības pakta rupjā pārkāpšana no Lat-
vijas valdības puses notiek tai laikā, kad
Padomju Savienība vedusi un turpina vest
augstākā mērā labvēlīgu, noteikti prolat-
visku politiku, punktuāli izpildīdama visas
padomju - latvju savstarpējās palīdzības
pakta prasības. Padomju valdība atrod, ka
tādu stāvokli tālāk vairs nevar paciest.

Padomju Savienības valdība uzskata par
ļ pilnīgi nepieciešamu un neatliekamu seko-
j jošo: 1) nekavējoties sastādīt Latvijā tādu
valdību, kas būtu spējīga un gatava nodro-
šināt padomju, latviešu savstarpējās palī-
dzības pakta godīgu .izpildīšanu; 2) bez ka-
vēšanās, nodrošināt padomju karaspēka daļu
brīvu ielaišanu Latvijas teritorijā, lai tās
novietotu Latvijas svarīgākajos centros tā-
di skaitā, kas būtu pietiekams, lai nodro-
šinātu Padomju Savienības un Latvijas sav-
starpējās palīdzības pakta realizēšanas ie-
spēju un novērstu varbūtējus provokatoris-
kus aktus pret padomju garnizonu Latvijā,
Padomju valdība uzskata šo prasību iz-
pildīšanu par to elementāro noteikumu, bez
kura nav iespējams panākt padomju—lat-
viešu savstarpējās palīdzības pakta godīgu
un lojālu izpildīšanu. »
Vēl vakai sūtnis Kociņš nodevis atbildi,
kurā paziņota Latvijas valdības piekrišana
padomju valdības noteikumiem.
Padomju Savienības tautas komisāru pa-
domes priekšsēdētājs Molotovs 16. jūnijā
nodevis igauņu sūtnim Rejam paziņojumu
Igaunijas valdībai, kurš ir analoģisks pazi-
ņojumam Latvijas valdībai. Vēl vakar sūt-
nis Rejs nodevis atbildi, kurā paziņota ari
igauņu valdības piekrišana padomju valdī-
bas noteikumiem.»

TE

Top