AAEI & Pneimonija LatvijāCOVID19Pētām. Mūsu TēmasVeselība

Koronavīrusu paraugu skaits labaratorijas testos – 2014 – 20221/22

Lai saprastu – “cik melns ir velns”, ielūkosimies Slimību Profilakses un Kontroles centra Epidemioloģijas biļetenos, sadaļā – Virusoloģijas dati, kur uzzinām, ka, visus EB iekļautos labaratorijas testus veic – SIA „Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca” stacionāra „Latvijas Infektoloģijas centrs” laboratorijā. Nākošā sadaļā – Izmeklēto paraugu skaits un noteikto vīrusu skaits pa nedēļām, atrodas mums interesējošā virusoloģijas informācija.

Pirmo reizi, Koronavīruss atskaitēs tika iekļauts 2011. gadā TE, kad 5 labaratorijas testos tie tika konstatēti. Pēc tam divas sezonas, koronavīrusi, statistikā netika iekļauts un jau ar 2014 – 2015 gada sezonu, tie tiek konstatēti katru gadu.

AAEI nozīmē – akūtu augšējo elpceļu infekciju saslimstība. Mazs citāts un atgādinājums par Elpošanas sistēmu no Farmaceites Ingrīdas Māgures, ņemt no TE

Elpošanas orgānu sistēmas galvenais uzdevums ir nodrošināt organisma pastāvīgu gāzu apmaiņu ar ārējo vidi, skābekļa uzņemšanu un ogļskābās gāzes izdalīšanu, kas ir viens no dzīvības uzturēšanas pamatnosacījumiem, kā arī termoregulāciju un skaņas radīšanu.

Izšķir augšējos un apakšējos elpceļus.

  • Augšējie elpceļi ir deguna dobums, rīkle un balsene.
  • Apakšējie elpceļi ir traheja un bronhi. Traheja sadalās divos galvenajos bronhos, kas ieiet plaušās un sadalās arvien sīkākos bronhos (bronhiolās), veidojot bronhiālo koku. Vissīkāko bronhu zariņu galos atrodas ļoti mazu plaušu pūslīšu jeb alveolu ķekari .

Caur deguna dobumu, rīkli, balseni, elpvadu jeb traheju un bronhiem plūst gaiss, kas tiek sasildīts, samitrināts un attīrīts no mehāniskā un mikrobiālā piemaisījuma. Šo attīrīšanu palīdz veikt gļotādā esošais skropstiņepitēlijs. Pastāv divu veidu elpošanas. Gāzu apmaiņu starp ārējo vidi un venozajām asinīm plaušu kapilāros sauc par ārējo elpošanu, bet gāzu apmaiņu starp arteriālajiem kapilāriem un audiem par iekšējo elpošanu. Cauri elpošanas ceļiem diennaktī iziet aptuveni 20 m3 gaisa.

„Mēness aptiekas” farmaceite Brigita Jaunušāne, skaidrojot Bronhīts, pneimonija un Covid-19 – kad klepus ir pirmais simptoms, TE, saka:

Vīrusi, kas ietekmē elpošanas sistēmu, var izraisīt bronhītu, taču tas, ja nepareizi pašārstēts vai līdz galam neizārstēts, pārtraucot terapiju , var būt par cēloni daudz smagākam stāvoklim – pneimonijai, kas savlaicīgi neatklāta un neārstēta var būt ļoti bīstama.

Pneimonija ir plaušu audu iekaisuma slimība.
Vienkāršoti – iekaisuma rezultātā plaušu alveolās tiek traucēta gāzu apmaiņa, tā apgrūtinot organisma apgādi ar skābekli.

Tas ir Vīrusu ietekmē var rasties sekas diapazonā no vieglākām, līdz smagākām – pneimonijām, kad alveolās tiek traucēta gāzu apmaiņa, tā apgrūtinot organisma apgādi ar skābekli.

AAEI izraisa A) patogēni, B) piesārņojumi un C) starojumi. 

Piesārņojumus un Starojumus neapskatīsim, tie neattiecas uz SPKC EB datiem.

Patogēni iedalās – vīrusos, baktērijās, sēnītēs, prionos, viroīdos, aļģēs un parazītos.

Latvijas Infektoloģiijas Centrs ir labaratorija, kas testē AAEI izraisīto gadījumu paraugus, pārbaudot vienu no plašās patogēnu saimes – vīrusus.

Daudzie faktori un plašā patogēnu saeime ir iemesls, kāpēc AAEI saslimstības rādītāji ir augsti – to ietekmē milzīgs skaits faktoru un aktoru, bet zinātniski apstiprinātos gadījumos, no visa tā kvantuma, tikai maza daļiņa ir vīrusu izraisīta un vēl mazāka – koronas izraisītā.

AAEI, bronhītus un bronhītu smagāko formu – pneimoniju izraisa nevis viena vīrusa, bet daudzi daudzi dažādi vīrusu veidi.

SPKC izdotajā EB, LIC labaratorijā konstatēja sekojošus vīrusus un vīrusu saimes:

  • A gripa, B gripa, Paragripa I, Paragripa II, Paragripa III, Paragripa IV, RSV, Adenovīrusi, Rinovīrusi, hMPV, Bokavīrusi un Koronavīrusi.

Nevis viens koronavīruss, bet dažādi koronavīrusu veidi, kur saucamais COVID19 ir tikai viens no.

Līdz ar to – zemāk esošajā apkopojumā, kas ir balstīts uz Veselības ministra, Daniela Pavļuta, pakļautībā esoša, tiešās pārvaldes iestādes SPKC apkopotajiem un publicētajiem datiem, var redzēt sekojošu ainu:

Jūsu ērtībām, atsevišķā tabulā apkopoju tikai testos fiksētos Koronovīrusu gadījumu skaitu.

Labā ziņa – ja pagājušajā sezonā – no 2020. gada 28. septembra līdz 2021. gada 23. maijam, tika konstatēti 8 koronavīrusi testos, tad šogad, no sezonas sākuma 40 nedēļā, jeb no 4 oktobra – nav konstatēts NEVIENS koronavīrus ar AAEI un Pneimoniju saslimšanas gadījumos.

Apsveicam. Mission completed.

Vērīgam lasītājam, smags jautājums var rasties:

  • Kāpēc, ja nebija un nav koronavīrusu izraisīta –  Epidemioloģiski bīstamas situācija, tad mums biija, ir un būs Ārkārtas stāvoklis izsludināts?

Uz šo jautājumu daļēja (DAĻĒJA) atbilde ir TE un TE.

Varat atstāt komentāru šeit