Fenomens ir viens – tas sastāv no daudzām dažādām struktūrvienībām ar savām sastāvdaļām.
Cilvēks, kā Fenomens ir viens, bet tas sastāv no 3 galvenajām struktūrvienībām, kas savukārt sastāv no sastāvdaļām:
1.    Saprāts, tas, kas izpaužas, kad domājam, kas iedzimst -;
2.    Bioķīmiskā ķermenī (ar orgānu sistēmām un bioķīmiskajām sastāvdaļām) – telpa (skafandrs), kurā mīt saprāts un tā apgādātais/sagādātais Saturs, jeb –
3.    Iekšējā pasaule – Dvēsele, un ar ko Rīkojas, tas, kas iedzimst ķermenī.
Tas ir – Cilvēks sastāv no 3 struktūrvienībām:
1.    Tas, kas iedzimst Cilvēka ķermenī, patreiz nav skaidri definēts, bet Jūs to izjūtat un saprotat – kad domājat.
2.    Ķermeņa, jeb zemāk minētajā mājas piemērā – māja, kura glabā un nodrošina funkcionalitāti izpausties 1. punktam un uzkrāties 3. punkta – sāk piepildīties ar Saturu, jeb
3.    trešo sastāvdaļu – Dvēseli, kas ir Zināšanu, izpratņu, prasmju apkopojums…
…kas atbilstoši indivīdā esošām zināšanām, izpratnēm un prasmēm, liek izpausties – uzvesties, jeb to izmanto – 1. Punktā minētais, skaidri nedefinētais, kas iedzimst Cilvēka ķermenī un domā, jeb izmanto, to, kas ir tajā uzkrājies vēsturiski un saglabājas bioķīmiski fiziski un materiāli cilvēka ķermenī.
Valodas ierobežoto iespēju dēļ, tekstu samudžināju, lai būtu saprotams, ka tas ir simbiotisks process, jo notiek dažādu procesu paralēla mijiedarbība.
Iedomājieties, Jūs sēžat ar Cilvēku pie galda un sarunājieties. Pretīm sēdošais izsaka pa muti vārdus, savas domas. Verbalizē informāciju.
Šī skaņa nonāk, Jums ausīs, tālāk aiziet uz noteiktiem apgabaliem smadzenēs, aktivizējot noteiktu apgabalu neironus, kas arī atbild par šo Tematu. Tad smadzeņu atbildes reakcija tiek Verbalizēta atpakaļ – Jūs atbildiet pretim sēdošajam.
Fiška ir tā, ka Zinātniski ir konstatēts, ka Sākumā smadzenēs izveidojas neverbalizēta atbilde un tad paiet laiks, kamēr Cilvēks atver muti un pasaka – verbalizē.
Neliels laiks. Tās ir milisekundes, bet laika starpība ir. Tas ir – smadzenēs jau ir nobriedusi atbilde, bet Cilvēks, vēl to nav pateicis. JŪS TO NEZINĀT!!!
NEZINAT.

Tas nenozīmē, ka smadzenes nosaka. Patreiz to tā uzskata. Minēšu piemēru. Dators strādā ar 0 un 1, izpildot komandas. Agrākos laikos ar datoru mācāja strādāt programmētāji, kas runāja ar datoru pa tiešo 0/1 un vai komandām. Bet ne visi prot. Tāpēc radās Vizuālais interfeiss, kad parādījās ikoniņas, mapītes, desktopi. Cilvēkam vajag tikai nospiest ar peli un sākas noteiktu komandu izpilde datorvalodā. Te ir līdzīgi – informācijas apmaiņa notiek molekulāra līmenī caur balss un skaņas aparātu, kad no Cilvēka izejoša Enerģija iekodējas un parvietojas molekulāraja pasaulē – 1. cilvēka smadzenes, balsene, gaisa molekulas, otrā cilvēka bungādiņas, smadzenes, balsene, utt pa apli.
Parasti Cilvēks par to neaizdomājas, jo to nezin.
Tam liekas, ka viss notiek nonstopā, ka tas domā utt, bet patiesībā ir tā, ka – ne vella. Informācija ienāca, iekšējos procesos, bez saprāta piedalīšanās notika atbildes reakcija, kas pēc milisekundēm caur muti verbalizējās. Augstās Civilizācijas pārstāvja darbība – domāšana vai Saprāts verbalizējot jelko, mācoties runāt jelko, tas konvertē un vai sintezē Informāciju molekulārā līmenī, lai tā tiktu nodota citam augstas civilizācijas pārstāvja konstrukcijai, caur gaisa molekulāro plūsmu, kas ietekmē bungādiņas sensorus, tādā veida, kad tas saprot.
Uz mirkli iedomājieties, ka tas ko sauc par Dvēseli ir – māja ar istabām.
Darba istabā ir viss saturs, kas attiecas uz darbu. Virtuvē ir viss, kas attiecas uz ēdiena gatavošanu. Tualete, vannas istaba, saimniecības telpa, pagrabs, garāža, sporta telpa, medicīnas skapītis, guļamistaba, siltumnīca, piemājas dārzs, bērnu istaba, bibliotēka utt. Katra istaba ir Jūsu Dvēseles Tematiskā daļa. Tās saturs arī ir tas, ar ko “operē“, tas, kas iedzimst ķermenī. Tas mainās, papildinās, attīrās vai piegružojas atbilstoši tam, kas Dzīvo šajā Mājā. Kāda pieredze bija.
Mājas ir dažādas. To funkcionalitāte ir dažāda un līdz ar to, mājas un telpu saturs piepildās dažādi.
Noteiktas funkcionalitātes telpā, teiksim virtuvē, tiek savāktas noteiktas materiālas lietas – šķīvji, dakšas, karotes, mēbeles utt. Fiziski, tās atrodas plauktiņos un skapjos. Tās ir materiālas.
Cilvēkiem ir jāizprot un nepārtraukti sev jāatgādina, ka Cilvēku Zināšanas, Sapratnes, Pieredze, Pārliecības, Atziņas ir tikpat bioķīmiski materiālas, kā karote virtuves galdā, tikai ar to starpību, ka virtuves priekšmeti ir sataustāmi. Cilvēks, tās redz un var sajust, bet Zināšanas, Sapratnes, Pieredze, Pārliecības, Atziņas neredz un nevar pataustīt.
Cilvēks nevar pataustīt orgānus, kas tam ir iekšā?
Cilvēks, nevar pataustīt hormonus, vitamīnus, minerāļus, kas cirkulē organismā? Tās arī ir materiālas, bet nepieejamas atrašanās vietas dēļ un vai savu izmēru dēļ.
Pataustīt nevar, bet ja izprot, to eksistenci, funkcionalitāti un vitalitāti tad piestrādās pie to uzņemšanas.
Cilvēka – Zināšanas, Sapratnes, Pieredzes, Pārliecības, Atziņas arī ierakstās, bioķīmiskos procesos un saglabājas, kā MATERIĀLAS substances – Proteīni, caur kuriem, nepārtrauktā procesā plūst Enerģija, kad tie tiek iesaistīti. Informācija cilvēkā neierakstās, kā datorā ar 0 un 1, tas ir kompleksāks process. Piemēram, starpneironu signāla kodēšanā, vienā signālā, tas sastāv no 20 000 mazu bioķīmiskām sastāvdaļām, ko sauc par mediatoriem. Signāls nedodas vienā virzienā, tas vienā brīdī iziet no abiem neironiem.
Tas Visiem ir jāsaprot. Jānonāk līdz tam. Tam ir arhisvarīga nozīme.
Cilvēka Psiholoģija un Psihes izpausmes – uzvedībā, vārdos, emocijās, sajūtās ir tik pat Mehāniskas dabas, cik Cilvēka fizioloģija ir un ir tieši atkarīga no tā, kas un kā ir ierakstīts bioķīmiskos procesos, ar to, ko ir saskāries Civilizācijas pārstāvis šeit, šajā kvarku Visumā.
Dzīvība, kas iedzimst Cilvēkā nav. Tas, ko uztver, kā Saprāts, nav Mehāniskas dabas.
Ja gribam saprast un izaudzināt jebkuru Cilvēku – ir jāaizmirst par psiholoģiju, tā neatbild uz veselu kaudzi jautājumu.
Tā vietā ir jāsaprot, ka:
Atcerēsimies, ka Patiesība ir viena un Viss no kaut kā sastāv un pamēģiniet izmantot sekojošo, hipotētisko modeli –
•    Ir kaut, kas, ko sauc Dzīvība (turpmāk Dzīvībiņa), citās situācijās to pašu dēvē par Apziņu,
•    Iedzimst Cilvēka Ķermenī, ar
•    to ko sauc Psihe un vai Dvēsele, jeb – AIUAARNS – Automātiska Informācija Uzņemšanas, Apstrādes, Atbildes Reakciju Nodrošināšanas Sistēma, kurā sakrājas informācija, prasmes, morāle, pieredze, pozitīvo/negatīvo atrisināto problēmu portfolio. Patreiz zinātnieki dēvē – Psihe, garīgajā literatūrā – Dvēsele. Augstāk to salīdzinājām par Istabām ar tās saturu.
Šī trīsvienība ir nepārtrauktas enerģijas transformācijas/apmaiņas Vidē, kas aprakstīta Enerģijas nezūdamības likumā un ir tā sastāvdaļa.
Katrs Cilvēks šai pasaulē atnāk ar Talantu potenciālu un Fizioloģiski/Psiholoģiskajām vajadzībām. Katram Cilvēkam ir savs unikāls vai vairāki Talanti. Talants ir atkarīgs, no vairākiem kofaktoriem – ārējās vides, Cilvēka bioķīmijas, Cilvēka pieredzes, smadzeņu apgabalu izmēru apmērā, kas no indivīda līdz indivīdam var variēt daudzas, jo daudzas reizes.
Piemēram – dzirde. Molekulu vibrācijas, nonāk specifiskas funkcijas šūnā, kas ir tik jūtīga, ka spēj sajust kustību pusatoma izmērā. Tas ir – molekulai pakustoties pusatoma izmērā, šis šūnas veids, to ir spējīgs sajust. Visiem cilvēkiem, šis šūnas veids ausī ir pilnīgi vienāds. Tas ir standarts – 25 000 uz abām ausīm. Tas, kāpēc Cilvēki tik ļoti atšķiras, no tā ko sadzird ir atkarīgs tikai un vienīgi smadzeņu apgabalu individuālajām atšķirībām. Būtība ir tāda, ka katrai funkcijai, ko veic Cilvēks, Smadzenēs ir specifiska sadaļa, kas nodarbojas ar šīs informācijas/darbības apstrādi un izpausmes nodrošināšanu. Tālāk, signāls no ausīm, ar visiem cilvēkiem vienādas konstrukcijas un skaitu, molekulu kustības sensoršūnām, nonāk atbilstošos smadzeņu apgabalos, kur viens no apgabaliem ir dzirdes apgabals. Un te nu Smadzeņu morfoloģiskās atšķirību dēļ, arī rodas starpība – ko un kā indivīds dzird. Viens un tas pats smadzeņu apgabals starp dažādiem indivīdiem savstarpēji var atšķirties daudzkārtīgi. Smadzene ir viena, tā sastāv no struktūrelementiem, kas sastāv no sastāvdaļām… Smadzeņu morfoloģija ir ļoti komplicēta, to izpēte, neskatoties uz lielo datu apjomu, vēl turpinās. Šajā gadījumā ideja ir tāda, ka Talantu ir daudz un dažādu, bet mēs neesam tos izpratuši, neesam kategorizējuši un mūsu Valsts institūcijas, dara pārāk maz, lai tos attīstītu un realizētu.
Nav, tā, ka Smadzeņu morfoloģiskā atšķirība, nosaka visu. Tā nav. Tas ir savienojumā ar smagu, ilgstošu un rutīnu darbu Apgūstot, mācoties un tad Izpaužoties, neatkarīgi no jomas kurās dari. Smadzeņu svars, nevar būt par kritēriju, lai lepotos un izceltos. Piemēram – dzejnieka, George Gordon Byron smadzene bija 2230g. Tai pat laikā, Nobela literatūras prēmijas laureātam, François-Anatole Thibault 1017g. Smadzeņu svars un izmērs nav noteicošais faktors.
Svarīgi – smadzeņu morfoloģijas mainīgums ir nepārtraukts process. Nav, tā, ka bērns piedzimst ar noteiktas konstrukcijas smadzeņu apgabalu izmēriem un tie tādi paliks. Nē. To attīstība notiek, izaicinājumu brīžos. Jeb, kad tos lieto. Un te ir jāsaprot – kas ir izaicinājums un, kas nav. Kas ir treniņš un kas nav. Kādam, tad tam ir jābūt.
Lai to labāk izprastu, ņemsim fizisko slodzi.
Muskulis ir viens, bet tas sastāv no Muskuļu struktūrelementiem. Cilvēka ķermenī ir aptuveni 600 muskuļi, kas iedalās 3 galvenajos veidos:
•    Skeleta muskuļi;
•    Sirds asinsvadu muskulatūra
•    Gludie muskuļi
Gludie muskuļi, tālāk sadalās vēl divās grupās. Visas trīs grupas var dalīt sīkāk, bet, lai izteiktu domu vieglāk izmantošu Skeleta muskuļus, kā piemēru.
Šķērssvītrotie muskuļaudi – veido skeleta muskuļus, nodrošinot ķermeņa pārvietošanos. Muskuļi adoptējas fiziskai slodzei. Ja, uz laiku fiziskā slodze samazināsies, veiktā darba iespējas samazinās. Teiksim, ja Cilvēks lauzis kāju un mēnesi no vietas nogulējis gultā, tam būs jāmācās staigāt no jauna. Jāmācās tādā ziņā, ka muskuļi ir adaptējušies pie 0 slodzes un tie lēnā garā jāuzdzen atpakaļ. Muskulī ir daudz muskuļa šķiedru. Tā uzdzīšana notiek, tā, ka Cilvēka muskulatūra ir adaptēta noteiktai slodzei. Kad slodzes laikā, tiek sasniegti griesti, muskuļa šķiedras pārplīst. Tās saaug, tā, ka no vienas izveidojas 2. Kad ir saaugušas, palielinās muskuļa spēja palielinātai slodzei. Kad sasniegti griesti jaunai slodzei, muskuļa šķiedra neiztur un plīst no jauna. Kad, tā atjaunojusies, no vienas šķiedras rodas 2 un muskuļa apjoms un līdz ar to spēka griesti palielinās. Ja muskuļi netiek izmantoti, šķiedru skaits samazinās. Tā, kā ir daudz un dažādas Skeleta muskulatūras grupas, tad lai veiksmīgāk uztrenētos, iesaka dažādus vingrinājumus, jo katra vingrinājuma muskuļu mērķgrupa ir dažāda. Nav viena vingrinājuma, kas iesaista un nodrošina slodzi visām skeleta muskuļu grupām.

Intelektuālā darbība nav tad, kad izmanto esošo slodzi/zināšanas, bet uzņemot jaunu, pārsintezē esošo, vai paplašina to. Bet notiek tieši pretējais – Cilvēks arvien biežāk un biežāk sāk izmantot ar vien mazāk un mazāk dažādu muskuļu un pāriet uz konkrētu muskuli lietu. Pārējās neizmantotās zaudē savu spēku, enerģētiku un līdz ar to izdziest no Atmiņas.
Tiek uzskatīts, ka smadzeņu darbības treniņiem, vislabāk ir intelektuālas darbības – teiksim krustvārdu mīklas, vai matemātisku uzdevumu risināšana. Izrādās, ka vislabākais mājsēdes smadzeņu treniņš ir – kaliogrāfija. Tieši tāpat, kā skeleta muskuļiem ir dažādas grupas, tāpat arī smadzenēs, katrai funkcijas veikšanai ir dažādi smadzeņu apgabali. Kaliogrāfija, lai arī nodrošina, tikai daļu no visu smadzeņu apgabalu iesaisti, iesaista vairāk smadzeņu apgabalu, nekā teiksim risinot krustvārdu mīklas.
Cilvēkam veicot darbību, aktivizējas noteikti smadzeņu funkcionālie apgabali. Aktivizējas, nozīmē, to, ka šajos apgabalos ieplūst vairāk asinis ar skābekli. Mākslinieciski var teikt, ka Jūs tai brīdī vēdināt istabu, tās iemītniekiem. Kā zināms, skābekļa trūkums smadzenēs noved pie smadzeņu neironu bojāejas.
Jo cilvēkam ir plašāka un dažādākas nodarbes, fiziskās un intelektuālās, jo dažādāku informāciju tas uzņem/nodod, jo dažādākas fiziskās, kultūras aktivitātes, tas nodrošina sev dzīvē, jo vairāk aktivizējas dažādas muskuļu grupas un smadzeņu apgabali un Cilvēks ir fiziski mundrāks un Adekvātāks.
Cilvēks nezin, jo nav mācīts to saprast, ka – Psihe ir informācijas apstrādes mehānisms, kas nodrošina atbildes reakciju automātiskā režīmā. Tieši tāpat, kā Cilvēka Ķermenis sastāv no dažādām Orgānu sistēmām, kas savukārt sastāv no orgāniem, kas savukārt sastāv no…līdz bezgalībai… Psihe ir Informācijas apstrādes Vides ekosistēma ar saviem procesiem, kas nodrošina noteiktu funkcionalitāti, kas izmanto informāciju, zināšanas un pieredzi, kas glabājas Cilvēka ķermenī un ir iegūta noteiktos apstākļos – skolā, mājās, pieredzē, grāmatās, utt. Tas ir, katrā Cilvēkā savācas tam un tikai tam atbilstoša informācijas kombinācija, kuru var apstrādāt Psihes Ekosistēmas mehānismi.
Piemēram – bailes. Bailes ir brīdināšanas sistēma. Brīdināšanas sistēma, izmanto informāciju, kas ir tās rīcībā. Piemēram, bērnus, lai piedabūtu gulēt biedē ar bubučiem vai citiem ļaunajiem, kas viņu aizvedīs prom. Kas kaut ko atņems.
Visiem. Pilnīgi visiem Cilvēkiem viena no psihes mehānismu sastāvdaļām ir brīdināšanas sistēma, ko lakoniski dēvē – Bailes.
Tas, ko uztverat, kā Saprātu, jeb tas, kas domā, nav ne Psihe (psihes mehānisma sastāvdaļa), ne ķermenis. Tas ir tas, kas izlemj – kur un kā izpaudīsies Viņš/Viņa, noteiktās situācijās. Kur plūdīs Enerģija. Viņš/Viņa izlemj tikai un vienīgi balstoties un izrietoši no tā, kas ir tā rīcībā – saglabājies zināšanu, pieredzes, apgūtā formā, kas izpaužas – uzvedībā, rīcībā un verbalizējot, to, ko apzinās, jeb runājot/izkliedzot, jeb novirzot, izvadot, transformēto (pārveidoto) Enerģijas apmaiņas laikā Radīto Enerģiju, no PsihoFizioloģiskās Visuma sastāvdaļiņas ar nosaukumu Cilvēks.
Piemērā, par to, kā Cilvēkā verbalizējās vārdi, pēc daudzām milisekundēm, no smadzeņu apgabalā notiekošajiem procesiem, tas ir nodemonstrēts.
Un tam ir milzīga loma, lai saprastu, kādu problēmu tas rada.
Atbildes radīšana notiek autopilotā, ko nodrošina dažādi Psihes mehānismi. Tam var būt ieliktas Vērtības, bet pēc tām nedzīvos, jo kaifīgāk būs skatīties televizoru un nevis uzklausīt pretējās puses problēmas un meklēt risinājumus un ka to piepildīt, palīdzēt pašizpausties…
Bailes. Neatkarīgi no Cilvēka vecuma un bubuča veida un jomas, brīdināšanas sistēma izmantojot tās rīcībā esošo informāciju, stādina. Apstādina. Bailes mehānisma uzdevums ir saskaroties ar informāciju, kas potenciāli ar apdraudējums Dzīvībai, kas iedzimusi ķermenī un ciešā mijiedarbībā integrēts ar psihes mehānismiem.
Saprāts, nav Saprāts. Saprāts, kas domā, iespējams ir augstas attīstības Civilizācijas pārstāvis, no citu kvarku universa/dimensijas, kas iedzimst un izmanto, to, kas ir tā rīcībā un tas, kā viņā, ko un kā izmanto ir atkarīgs tikai, no tā, ko un kā ir iemācījusies izmantot. Un dotajā brīdī Dzīvība, kas iedzimusi un apmācījusies nezin un nesaprot, ka:
    Tās rīcībā nav visas zināšanas un informācijas, lai var izvērtēt visu un pieņemt pareizu lēmumu;
    Viņas rīcībā nav neviena Psihes mehānisma, kas var pateikt ienākošās informācijas patiesuma/nepatiesīgumu
Cilvēka smadzenēs ir dažādi neironi. Ir kur ierakstās informācija, atmiņa saucamā un ir piemēram spoguļneironi, ar noteiktu funkcionalitāti un, kas autistiem nav un tie nevar socializēties. Te runa par zināšanām un atmiņu. Jebkuram zīdainim neironu ir 2x vairāk kā pieaugušajam. Zīdainītim saskaroties ar informāciju, tā ierakstās neironā. Automātiski, bez Apziņas līdzdalības. Zemāk aprakstīts process, kā tas notiek. Tas ir minimalizēts, līdz būtības saknei.
Teiksim vienā neironā zils,
Otrajā mākonis,
Trešajā saule,
Ceturtajā lietus.
Tad, kad bērns saprot, ka debesis ir zilas, starp šiem neironiem izveidojas – starpneironu saite, pa kuru plūst enerģija. Tā ir fiziska. Tā ir bioķīmiska.
Ja saprot, ka zilās debesīs nav mākoņu, tad izveidojas starpneironu saites starp šiem neironiem.
Ir novēroti neironi ar pat miljons saitēm uz citiem neironiem.
Cilvēkam piedzimstot, augot mācoties, neironi piepildās ar saturu, starpneironu saites veidojās, līdz ap 3 gadu vecuma lielākie neironi sāk aprīt mazākos. Tāpēc izzūd bērnības atmiņas agrākās. Tās fiziski aiziet bojā, jo to saturošos neironu “apēda” citi neironi.
Te svarīgi vienmēr ir paturēt prātā un atcerēties – ja pieņemsim, ka pastāv 100% zināšanas, lai arī tās ir dažādās jomās, disciplīnās, jeb kopējā Patiesība, kura varētu pat ietilpināt vienā smadzenē, tad kad ik viens no mums ienāk pasaulē, tas sāk iepazīt, katru jomu, katru disciplīnu atsevišķi, tā rīcībā ir tikai 1 maaaaaaza daļiņa. Sākumā tik niecīga, kā 0.000…0001 daļiņa, tad pakāpeniski izzina sev apkārtni, ko var ēst, ko nevar, kam var skarties, kam nevar. Sāk veidoties pieredze komunikācijā ar Cilvēkiem sev apkārt. Tiek pārņemti viņu uzvedības/mijiedarbības modeļi. Bet tie nav ideāli un pilnvērtīgi, jo iemācās mijiedarboties ar vienu raksturlielumu elementu, bet sastaptie cilvēki var būt cita raksturlieluma elementi. Brālis/Māsa nav tādi paši, kā Mamma/Tētis. Tu neesi tāda/-s pati/-s, kā Mamma/Tētis.
Katrs Cilvēks nav līdzīgs citam. Istabu saturs padara mūs unikālus. Vienā un tajā pašā istabā ir dažādi priekšmeti un dažādas pielietošanas metodes, kas nosaka unikalitāti un ja mēs iedalām katru vienādās kategorijās, tas neļauj mums saredzēt un rīkoties atbilstoši Realitātei un mums nepieciešamajam,
Ir speciāli proteīni, kas ieraksta neironā informāciju.
Atkarībā no indivīda jaunās informācijas uzņemšanas apjoma, organisms izstrādā šo proteīnu apjomu.
Kad atjaunojas šis proteīns? Miegā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc skolniekiem/studentiem mācību stundā/lekcijā nāk miegs – tie saskārās ar sevī neesošu informāciju, to ierakstot beidzās proteīns un turpmākai darbībai nepieciešams atjaunot šo proteīnu.
Informācija ierakstās, kad ar to saskaras. Cilvēkā nav mehānisma, kas pirms informācija ierakstās, pasaka, vai tā ir patiesa, pilna apjoma un objektīva vai otrādi. Tikai nepārtraukts izziņas, eksperimentēšanas process un zināšanu pārkārtošana nodrošina Patiesības izzināšanu.

Problēma ir tāda, ka Pilotam iedzimstot Cilvēka ķermenī un izpaužoties dažādās situācijās, ar to mazumiņu instrumentu, jeb zināšanām, pieredzēm, izpratnēm, kas ir tā rīcībā, ar tām saaug vienā veselumā un neatšķir sevi no tiem, ir pārliecināts, ka tam ir maximālā taisnība. Tas apstājas izziņā un rīkojas, ar to, kas tam ir, nonāk konfliktsituācijās ar Citu Talantu īpašniekiem. Tieši tāpēc esošā, Dieva Centriskā, Sabiedriskās iekārta ir nonākusi tik daudzās pretrunās – Cilvēkam uzskatot, ka Pasauli un to Radījis Dievs, neizprot savu patieso Būtību, konstrukciju un darbības principus.

Ja mēs uzskatīsim, ka esam Dieva radīti, viss turpināsies pa Vecam.

Bet, ja mēs sapratīsim, izpratīsim un noskaidrosim, ka tik tiešām – Enerģijas nezūdamības likuma, nepamanītās un neizmantotās konsekvences parāda, ka ir citu Kvarku dimensijas/Visumi, kurā iespējams ir Augsti attīstīta Civilizācija, kura atradusi veidu, kā iekļūt šai kvarku visumā, caur iedzimšanu un tie esam mēs Cilvēki – Civilizācijas pārstāvis, iedzimis ķermenī, ar AIUAARNS, ar kuras informāciju tas rīkojas Radot, dažādās jomās, ir iespējams izveidot uzlabotu Sabiedrisko iekārtu.

Vai idejas ir? Ir. Bet problēma ir tā, ka no sākuma ir javienojas – esam mēs augsti Attīstītas Civilizācijas pārstāvji (ar savu vēsturi un pieredzi) šeit, vai esam Dieva radīti pirms daudziem tūkstošiem gadiem. Ir jāsaprot, kas mēs esam un kādi esam. Es/Mēs esam. Tas ir empātsisks fakts. Zinātniskās teorijas skaidro, kas un kādi esam.