Print Friendly, PDF & Email

Jauna Sabiedriskā iekārta ir iespējama!

Balstoties uz kāda fizikas likuma nepamanītām un neizmantotām konsekvencēm, ir iespējams aprakstīt procesus Visumā, mazliet neierastā veidā, paralēli atbildot uz daudziem filozofiskiem jautājumiem par Cilvēka izcelšanos un Dzīves jēgu.

Saprotot labāk – KĀDS ir Cilvēks, no kurienes tas iespējams nāk, ir iespējams izveidot Cilvēka potenciāla attīstošu un veicinošu Sabiedrisko iekārtu, jeb Ideālu Valsti.

Kāpēc Sabiedriskā Iekārta ir tik svarīga?

Katrs, Cilvēks, šai pasaulē atnāk ar Talantu potenciālu un Fizioloģiski/Psiholoģiskajām vajadzībām. Katram Cilvēkam ir savs unikāls, vai vairāki Talanti. Talants ir atkarīgs, no Smadzeņu funkcionālo struktūru uzbūves konfigurācijas, Cilvēka bioķīmijas, Cilvēka zināšanām, prasmēm un pozitīvā/negatīvā portfolio pieredzes, kas noteiktos apstākļos ļaus/neļaus izpausties noteiktā, viņam atbilstošā veidā.

Nav tāda Cilvēka pasaulē, kas var parūpēties par savām Fizioloģiski/Psiholoģiskajām vajadzībām un apzināt, attīstīt un izpaust Potenciālo Talantu vienatnē vai šaurā ģimenes lokā. Pilnvērtīgai Tava Talanta attīstībai un tā izpausmē, Tev ir nepieciešami daudzu un citu Talantu īpašnieki, kas ir ieinteresēti Tevis attīstībā un Tava talanta izpausmē, un ar to nodarbojas ikdienā.

No pirmā elpas vilciena, ko izdara bērns ienākot šai pasaulē, tas savā eksistencē, attīstībā un vēlāk dzīvē – jebkura veida, radošajā izpausmē ir atkarīgs no kāda tuvumā vai Sabiedriskās hierarhijas tālumā.

Cilvēki, kopīgā mijiedarbībā veido un cenšas veidot, ko labāku, atbilstoši savām sapratnēm, uzskatiem, par savu vietu dzīvē, situācijai un apstākļiem, bet savā izpausmē ir ierobežoti ar atbilstoši sev pieejamajām zināšanām, saprašanām, prasmēm, pieredzes, iekšējiem/ārējiem apstākļiem, kas liek rīkoties pretēji savām morāles/ētikas izpratnēm un iekšējā Talanta potenciāla, kas ir kaut kādā attīstības līmenī.

Šī mijiedarbības kvalitāte, arī ir atkarīga no Sabiedriskās iekārtas – informācijas, atziņām, dažādu fenomenu skaidrojošām teorijām, kas nosaka, kā Cilvēkam ir jādzīvo, kas tiek realizēts ar dažādu institūciju starpniecību/palīdzību.

Kas ir Sabiedriskā Iekārta?

Sabiedriskā iekārta:

  •  uz noteiktām zināšanām, uzskatiem, sapratnēm, pieredzes balstīta, īpaša sociāla hierarhijas struktūra un dažādu šo sociālo hierarhijas nodrošinātāj institūciju sistēma;
  •  stabils sabiedrības stāvoklis, kurā esošo sociālo struktūru pieņem un uztur tās locekļi.

Dieva Centriska Sabiedriskā iekārta

Hipotēzes un teorijas cenšas izskaidrot visu, kas ir mums apkārt. Dievs ir Teorētisks konstrukts, kas skaidro Cilvēka izcelšanos un pamato – kā Cilvēkam, ir jādzīvo. Šis kopums arī veido Sabiedrisko Iekārtu ar tā institūtiem.

Daudzu tūkstošu gadu garumā, Sabiedriskā iekārta veidojās no Cilvēka apziņas, ka to kāds ir radījis, tāpēc…

  1. Vieniem, tas bija Dievs. Nav svarīgi, kāds tam tika dots vārds/vārdi. Cilvēku radīja un tam bija jākalpo Dievam un šo institūciju, dažādiem hierarhijas līmeņa pārstāvjiem. Sabiedrības locekļi bija un ir nevienlīdzīgi;
  2. Otriem – Zinātniskā Evolūcijas teorija, kas piedāvājot savu skaidrojumu, jebkurā gadījumā nonāca līdz tam pašam, kam reliģiju pārstāvji – vieni ir labāki par Citiem;
  3. Trešos neapmierina ne viens, ne otrs, tie pievērsās ezotērikai un citiem skaidrojumiem, kas tāpat noved pie tās pašas situācijas – nevienlīdzības;

Izņemot Dieva teoriju, neviena cita grupa, nav izveidojusi savu Sabiedrisko iekārtu – to institūcijas un piepildījusi to ar Idejisko pildījumu, kas vienā vai otrā veidā ietekmē ikkatru.

BET KO DARĪT, JA HIPOTĒZE & TEORIJA NAV KOREKTA?

Vēlos izcelt – teorija par Cilvēka izcelšanās Fenomenu, nav nepareiza, tā ir nepilnīga - daļēja, un līdz ar to kopaina ir neadekvāta.

CIK "DZIĻI" JĀIELIEN, LAI SAPRASTU

VISUMU UN SAVU VIETU KOPAINĀ?

Fenomens IR Viens un Viss no kaut kā sastāv. Arī Fenomens, kas ir Viens.

Fenomens – ir novērojama parādība, fakts vai notikums.

  • Neatkarīgi no Fenomena – Fenomens ir viens, bet tas sastāv no StruktūrElementiem un to dažādām, StruktūrElementu sistēmas dziļuma, sastāvdaļām, kas dažādos StruktūrElementu dziļumu līmeņos un konfigurācijās, vienoti kopīgā mijiedarbībā arī veido novērojamo Fenomenu.

Ielūkosimies dziļāk Fenomenā.

  • Fenomens ir viens, tas sastāv no Fenomena Struktūrelementiem, kas sastāv no Fenomena Struktūrelementu Sastāvdaļām, kas, lai arī, ir Fenomena StruktūrelEmentu Sastāvdaļas, pašas par sevi ir Fenomena StruktūrElementi, kas veido Novērojamā Fenomena Struktūrelementus un tie sastāv no sastāvdaļām, kas kopīgā daudzlīmeņu mijiedarbībā veido novērojamo Fenomenu.

Vēl dziļāk – atkarībā no novērojamā Fenomena, šāds strukturālās uzbūves dziļums var būt dziļāks. Parasti novērojamais Fenomens ir daļa no lielāka Fenomena. Tas ir – novērojamais Fenomens ir lielāka Fenomena StruktūraElements, kas tieši nav novērojams.

Enerģijas nezūdamības likuma

NEPAMANĪTĀS & NEIZMANTOTĀS KONSEKVENCES

Enerģijas nezūdamības likums nosaka, ka Enerģija pāriet no vienas formas citā, bet tā kopsumma – nemainās.
Lai šis likums varētu darboties izriet:
A) Visuma struktūrelementi (sastāvdaļas), no mazākā līdz lielākajam, piedalās sev raksturīgas/piederošas enerģijas uzņemšanas, glabāšanas, pārveidošanas un nodošanas procesā, jeb enerģijas apmaiņas procesos.
Tas savukārt nozīmē, ka 
B)Visuma struktūrelementiem (sastāvdaļām) jābūt veidotiem tā, lai tie prastu:
•    Uzņemt Enerģiju;
•    Pārveidot Enerģiju no viena veida citā;
•    Glabāt un/vai Nodot – pārveidotu vai nepārveidotu – Enerģiju citam mijiedarbībā esošam struktūrelementam.
Tas savukārt nozīmē, ka: un tas ir ļoti, ļoti, ļoti svarīgi, arhisvarīgi:
C) Visuma sistēmas struktūrelementi (sastāvdaļas) ir savstarpēji saistītas un to eksistence izriet, kā citu sistēmu un to struktūrelementu (sastāvdaļu) mijiedarbības produkts. Katrai sistēmai un to struktūrelementiem (sastāvdaļām) ir sava raksturlielumu pasaule, kas atšķiras no to veidojošo struktūrelementu (sastāvdaļu) pasaules raksturīgajām īpašībām, bet tie visi nodrošina enerģijas pārvades – transformācijas procesu.

D) Jebkurš process visumā, ir tikai un vienīgi tāpēc, ka ir Enerģijas nezūdamības likuma procesa sastāvdaļa, kas vada sev raksturīgu Enerģiju.

Katra visuma daļiņa un to kopas

VIENĀ UN TAI PAŠĀ LAIKĀ UZŅEM UN NODOD ENERĢIJU

Katra daļiņa, neatkarīgi no tās uzbūves un izmēriem prot 2 lietas:
•    Uzņemt enerģiju; 
•    Nodot enerģiju. 
Transformācija, kā tāda nenotiek, jo…
…atkarīgs, no daļiņas strukturālās uzbūves – enerģijas apmaiņas procesa vairāku daļiņu ķēdītē:

  • ja tās, ir savstarpēji identiskas un neatkarīgas 

vai 

  • to struktūrelements/sastāvdaļa ir citas enerģijas apmaiņas daļiņu ķēdes sastāvdaļa.

Tāpēc enerģijas formula ir E = mc²

VIENĀ UN TAI PAŠĀ LAIKĀ UZŅEM UN NODOD ENERĢIJU

Kāpēc Filozofija un Filozofiska diskusija ir tik svarīga?

Sabiedriskā iekārta ir Cilvēka Izpausmes. Cenšoties saprast Cilvēka, dažādās, uzvedības izpausmes, katru reizi nonācu līdz vienam un tam pašam – Enerģija. Cenšoties saprast Enerģiju, sāku atkārtoti pētīt Fiziku & Ķīmiju. Ir Enerģijas nezūdamības likums, kas nosaka, ka Enerģija pāriet no vienas formas citā, bet tā kopsumma nemainās. Ir zināms, ka Visums sastāv no daudz dažādām daļiņām un līdz ar to tas nozīmē, ka šīm daļiņām “jāprot” uzņemt sev un nodot enerģiju citam. Tas nozīmē, ka – tajās jābūt iestrādātiem Enerģijas uzņemšanas/nodošanas mehānismiem. Lai to noskaidrotu, kā masu medija pārstāvis, vērsos, pie Latvijas Zinātņu Akadēmijas Fizikas nodaļas Zinātnieka, ar jautājumu – vai Fiziķiem ir zināmi šie mehānismi, uz ko saņēmu atbildi – nē, fizikai nav zināmi šie mehānismi un tas ir Filozofijas jautājums.

Līdz ar to:

  • Tā, kā Zinātne operē ar pierādītām lietām un piedalās diskusijās, jeb teoretizēšanā tikai ar savējiem, viss zemāk uzrakstītais, lai arī ir balstīts uz Fizikā zināmajiem faktiem ir tikai un vienīga Filozofija;
  • Un tagad uzrunāju Filozofu kopienu, ar aicinājumu kopsadarbībai izanalizēt zemāk esošos faktus un to sintēzi, šādā veidā, kas var novest pie Uzlabotas sabiedriskās iekārtas.

Enerģijas nezūdamības likuma, nepamanītās konsekvences – katra daļiņa no mazākām (kvarkiem) līdz lielākām (galaktikām), piedalās Enerģijas transformācijas procesā un ir veidotas, tā, ka tām ir Enerģijas uzņemšanas/nodošanas mehānismi, ļauj paskatīties uz Fenomeniem no cita skatapunkta un pārrakstīt, daudzus jo daudzus procesus, savādāk. Šajā konkrētajā publikācijā ir publicēta informācijas daļa, kas attiecas uz Cilvēku un to – no kurienes, tas var nākt. Tomēr pirms tam vēlos minēt vairākus Fenomenus, kam patreiz ir skaidrojums, bat kuru skaidrojums var mainīties, ja izmanto Enerģijas nezūdamības likuma nepamanītās un neizmantotās konsekvences.

Piemēram – temperatūra uz Zemes Perihēlijā un Afēlija. Ir zināms, ka Zemeslode Saulei vistuvāk atrodas ap 3 janvāri (Perihēlijs), vistālāk 6. jūlijā (Afēlijs). Neskatoties uz to, ka Zemeslode vistuvāk siltuma/enerģijas avotam ir Janvārī un vistālāk no Siltuma/Enerģijas avota Jūlijā, Janvāris ir visaukstākais mēnesis, bet Jūlijs visskarstākais. To skaidro ar lenķi. Radiācija krīt slīpi un rezultātā temperatūra ir zemāk. Tajā pašā laikā eksperimentējot ar Lampiņu, zem dažādiem lenķiem, kas ir Siltuma/enerģijas avots, šādi rezultāti nesanāk. Jo tuvāk lampiņai, jo siltāk, neskatoties ne uz kādiem lenķiem. Šo fenomenu var skaidrot ar Enerģijas nezūdamības likuma, nepamanītām un neizmantotām konsekvencēm – planēta Zeme ir sarežģīta/komplicēta daļiņa, kas piedalās Enerģijas apmaiņas un trasnformācijas procesā. No fizikas ir zināms, ka Objekti pievelkas viens pie otra un tai pašā laikā atgrūžas. Katrs objekts, kas piedalās Enerģijas apmaiņas – enerģijas uzņemšanas/nodošanas procesā, nav statiska Enerģijas lādiņa stāvoklī – tas mainās. Ir minimums Enerģijas un ir Maksimums. Mainoties Objekta lādiņam, tas vai nu pievelkas vai atstumjas no mijiedarbības objekta. Kad Zeme atrodas Perihēlijā, tās kopējais lādiņš ir zemākajā līmenī un līdz ar to Saule to pievelk tuvāk. Sākas Enerģijas savākšanas process, kas izpaužās, ka Enerģija noteiktā distancē ap Zemi un uz Zemes tiek savākta un nogādāta Ziemeļpolā, kur tālāk notiek Enerģijas transformācijas process. Zemeslode paliek vairāk lādēta un tā sāk attālināties no Saules, līdz nokļūst savā maksimuma pozīcijā. Tai Enerģijas vākšanas process samazinās un pārslēdzas uz Enerģijas atdošanu. Tas noved pie pazeminātas Enerģijas līmeņa un Saule pievelk Zemeslodi tuvāk.

Ja Enerģijas nezūdamības likums ir pareizs un tik tiešām katra daļiņa Visumā no mazākās līdz milzīgām prot un ir veidotas, tā, ka piedalās Enerģijas uzņemšanas/nodošanas procesā, tad neskatoties uz to, ka Janvārī Zemeslode ir vistuvāk Siltuma, Radiācijas un Enerģijas avotam, uz Zemeslodes ir visaukstākais periods, jo Zemeslode, kā vesela struktūra savāc apkārtnē esošo Enerģiju un uz Zemes nonāk mazāk tās, nekā, tajā brīdī, kad Zemeslode ir vistālāk no Saules, bet tās Enerģijas savākšanas process nestrādā tik intensīvi un līdz ar to Enerģijas uz Zemeslodes ir vairāk.

Aplūkojiet zemāk esošā Magnētu mijiedarbību pieņemot, ka Daļiņa/Struktūra piedalās enerģijas apmaiņas procesā.

Paņemsim divus vienādu īpašību un Enerģijas pārvades mehānismu elementus – Magnētus.

To Enerģijas plūsmas vektors ir virzienā no Zaļā uz Sarkano. Katram.

Kad to Enerģijas plūsmas vektors ir vērsts vienā virzienā, vienam aiz otra, Enerģijas uzņemšanas mehānisms pievelk klāt Enerģiju un tā Avotu, jeb otro Magnētu. Kad Enerģijas vektori ir vērsti vieni pret otru – tie atgrūžas.

Līdzīgi, kā ja divas ūdens šļūtenes ar augstā spiedienā, tekoša ūdens strūklas pavērstu vienu pret otru.

No kurienes Magnēti ņem Enerģiju? Kādu Enerģiju tie pārvada?

Uz šo jautājumu atbild Kompass. Tehniska iekārta, kuras bultiņas galā ir – magnēts.

Kompass ir kā Vējrādītājs, kas rāda Vēja virzienu.

Tikai kompasa magnētiskā adatiņa ir pavērsta uz Ziemeļpolu, jo magnēts vada Enerģijas plūsmu, kas plūst uz Ziemeļpolu, kur Enerģija ieiet Zemeslodes kodolā un kur tālāk notiek tās transformācija.

Kā Zemeslode savāc Enerģiju? Tas, ko pazīstam un jūtam kā – Vēju. 

Vējš, varētu būt, Zemeslodes VirsZemeslodes Enerģijas savākšanas mehānisms.

Par Vēja fenomenu, kā VirsZemeslodes Enerģijas savākšanas mehānismu, būs atsevišķa garāka argumentācijas publikācija, te tā ir pieminēta, kā piemērs, ka, ar Enerģijas nezūdamības likuma nepamanītajām un neizmantotajām konsekvencēm, var izskaidrot daudzus novērojamos Fenomenus savādāk.

Cilvēks ir tikai viens no Fenomeniem un zemāk esošais apkopojums ir tikai par Cilvēku un tā iespējamo izcelšanos, jo ja to atzīs par iespējamu, tad nākošā Sabiedriskā iekārta var tikt veidota, lai…

…par to pašās beigās. 

Photodune
Videohive
Audiojingle
Themeforest
Graphicriver

CILVĒKS IR VISUMA ENERĢIJAS APMAIŅAS PROCESA SASTĀVDAĻA

JA ENERĢIJAS NEZŪDAMĪBAS LIKUMS IR PAREIZS

Visi procesi Visumā ir jāskatās un jāapraksta, kā Enerģijas Transformācijas process, kad Enerģija pāriet no vienas formas citā.

Sākoties Enerģijas transformācijas procesam, īsi pēc hipotētiskā Lielā sprādziena, sāka veidoties Kvarki. Esot 6 kvarki. Tā brīža enerģija bija šajos 6 kvarkos. Tikai divi no sešiem kvarkiem, veido saliktas daļiņas – hadronus, no kuriem stabilākie ir Protoni & Neitroni, jeb novērojamā Universa “ķieģelīši” un tajos transformējas tiem atbilstošā Enerģija. Mazākā daļa. Viss uz Zemes, viss, kas jebkad novērots ar visiem mūsu instrumentiem, visa parastā viela — kopā veido mazāk nekā 5% no Visuma.

Atbilstoši šodienas dominējošam teorētiskajam modelim, 13.8 miljardus gadus atpakaļ, visa Visuma Enerģija atradās vienā punktā. Notika “Lielā izplešanās”, inflācijas procesi. Inflācija apstājās pie aptuveni 10−33 līdz 10−32 sekunžu atzīmes, un Visuma tilpums palielinājās vismaz par 1078, līdz Visums ieguva temperatūru, kas bija nepieciešama kvarka-gluona plazmas veidošanai. 

Izveidojās 6 Kvarki, antikvarki un to saistošo spēku nodrošinātāj elementi. Šajos 6 kvarkos, bija tā, laika Enerģija (pluss/mīnuss, atkarībā no tā – kādas vēl daļiņas bija un interpretācijām). Atomu veidojošos Protonus/Neitronus veido – divi no sešiem kvarkiem. Protonu veido – divi augšējie (U) un viens apakšējais (D) kvarks.

Neitronu veido – divi apakšējie (U) un viens augšējais (D) kvarks.

Protonam un Neitronam savienojoties, veidojas Atoms. Atkarībā no protonu neitronu skaita atomā, veidojas cits atoms. Ir daudz dažādu atomu veidu, katram ir savs nosaukums, masa un izmērs. Šos dažāda veida atomus sauc par ķīmiskajiem elementiem. Ķīmiskie Elementi ir sagrupēti Mendeļejeva tabulā. Zemāk mazs uzskaitījums no Mendeļejeva tabulas, neapskatot dažādos izotopus. Galvenais ir kopsakarības:

Atoms/ Ķīm.Elem Protoni Neitroni Elektroni U kvarks D kvarks
1.ŪdeņradisH 1 0 1 2 1
2. Hēlijs. He 2 2 2 6 6
3.Litijs. Li 3 3 3 9 9
4.Berilijs. Be 4 5 4 13 14
5. Bors. B 5 6 5 16 17
6.Ogleklis.C. 6 6 6 18 18
7.Slāpeklis.N 7 7 7 21 21
8.Skābeklis.O 8 8 8 24 24
9.Flours.F 9 10 9 28 29
Un tā tālāk, un tā joprojām. Mainoties Protonu(U&Dkvarkiem)/Neitronu(U&Dkvarkiem) skaitam kodolā, mainās Atoma veids. Šī kopsakarība, turpinās līdz pēdējiem Atomiem/ķīmiskajiem elementiem tabulā. Aplūkosim pēdējo rindu:
Atoms/ Ķīm.Elem. Protoni Neitroni Elektroni U kvarks D kvarks
117.Tenesīns.Ts. 117 177 117 411 471
118.Oganesons.Og 118 176 118 412 470

Tā, kā katrs Atoms sastāv no Protona/Neitrona, tad tajā pašā laikā, tas sevī satur proporcionālu skaitu Augšējos un Apakšējos kvarkus.

“Cik dziļi jāielien, lai saprastu” definējām: Neatkarīgi no Fenomena – Fenomens ir viens, bet tas sastāv no StruktūrElementiem un to dažādām, StruktūrElementu sistēmas dziļuma, sastāvdaļām, kas dažādos StruktūrElementu dziļumu līmeņos un konfigurācijās, vienoti kopīgā mijiedarbībā arī veido novērojamo Fenomenu. Novērojamā Fenomena un Fenomena Struktūrelementu eksistence ir tiešā veidā izrietoša/atkarīga no to sastāvdaļām. Nomainot StruktūrElementa sastāvdaļas veidojas cits Fenomens. Tas ir – nomainot protonu/neitronu skaitu, mainās novērojamais Fenomens – Atoms. Apvienojoties Atomiem veidojas molekulas.

Svarīga piezīme

Kvarki nevis "pārdzimst" Atomā, izzūdot, bet gan apvienojoties izveidoja lielāku Struktūru!
18+ miljardus gadus vecie Kvarki ir Atomā.

Struktūrelements Molekula, to mainīgo sastāvdaļu veidotā daudzveidība
 

Atomiem savstarpēji savienojoties, veidojas molekulas. Piemēram:
•    H2O – ūdens. 2 ūdeņraža un 1 skābekļa atomi;
•    H2SO4 – sērskābe. 2 ūdeņraža, 1 sēra un 4 skābekļa atomi;
•    N2 – Sāpekļa molekula, sastāv no diviem slāpekļa atomiem.
Līdz ar to H2O molekula sastāv no:
Ūdeņraža diviem Atomiem un Skābekļa viena Atoma apvienojuma, kas kopā dod:
•    Ūdeņradis. Diviem Protoniem un 2 elektroniem, kur 2 protoni sastāv no 4 U kvarkiem +2 D kvarkiem;
•    Skābekļa 8 Protoni, 8 Neitroni un 8 Elektroni, sastāv no 24 U kvarkiem un 24 D kvarkiem.
Un tā tālāk, katrā Atomā ir Kvarki. 
Cik daudz ir molekulu Visumā? Īsumā – neierobežoti daudz.
Medicīnai, kā zinātnei, lai ārstētu ir jāzina un jāpārzina molekulu daudzveidība un to funkcionalitāte. Ir speciāla, ja tā var izteikties, medicīnisko molekulu datubāze, kurā ir apkopotas molekulas nevis no visiem atomiem, bet tikai dažiem. GDB17 uzskaita 166,4 miljardus molekulu līdz 17 atomiem – C, N, O, S un halogēnu atomiem, ievērojot vienkāršus ķīmiskās stabilitātes un sintētiskās iespējamības noteikumus.
Secinājums:
Novērojamais Fenomens – Molekula, ir atkarīgs tikai no dažādo Struktūrelementu eksistence ir atkarīga no Struktūrelementu veidojošo sastāvdaļu raksturīpašībām un to eksistences.
Novērojamā Fenomena un Fenomena Struktūrelementu eksistence ir tiešā veidā izrietoša/atkarīga no to sastāvdaļām. Nomainot StruktūrElementa sastāvdaļas veidojas cits fenomens.
Tas ir – nomainot Atomu veidu un skaitu, mainās novērojamais Fenomens – Molekula.

 

Svarīga piezīme

Atomi nevis "pārdzimst" molekulā, izzūdot, bet gan apvienojoties izveidoja lielāku Struktūru!
18+ miljardus gadus vecie Kvarki & Atomi ir Molekulā.

Struktūrelements Aminoskābe un tā sastāvdaļas

Oglekļa atoms, ir alfa, jeb centrālā sastāvdaļa, kas saistīts ar aminogrupu, karboksilgrupu, ūdeņraža atomu un mainīgu komponentu, ko sauc arī, par sānu ķēdi. Visām aminoskābēm ir vienāda pamatstruktūra, kas parādīta attēlā.

Katras aminoskābes "centrā" atrodas ogleklis, ko sauc par α oglekli, un tam ir pievienotas četras grupas:

1.    ūdeņradis;

2.    α-karboksilgrupa;

3.    α-amīna grupa;

4.    R-grupa, ko dažreiz dēvē par sānu ķēde.

Pa lielam – α oglekļa, karboksilgrupas un aminogrupas ir kopīgas visām aminoskābēm, tāpēc R-grupa ir vienīgā unikālā iezīme katrā aminoskābē un tā padara Aminoskābi unikālu. R grupa nosaka katra aminoskābes veida īpašības (izmēru, polaritāti un pH). Neliels izņēmums šai struktūrai ir prolīna struktūra, kurā R-grupas gals ir pievienots α-amīnam. Peptīdu saites veidojas starp vienas aminoskābes karboksilgrupu un citas aminoskābes aminogrupu, izmantojot dehidratācijas sintēzi. Aminoskābju ķēde ir polipeptīds. Olbaltumvielās ir 22 aminoskābes, un tikai 20 no tām nosaka universālais ģenētiskais kods. Pārējie, Selenocisteīns un Pirolizīns, izmanto tRNS, kas translācijas laikā spēj savienoties ar mRNS stopkodoniem (ja, tā varētu teikt – funkcija, kas “apstādina” proteīna ražošanas procesu). Kad tas notiek, šīs neparastās aminoskābes var iekļaut olbaltumvielās.

Ir sekojošas 22 aminoskābes, ar to ķīmisko/ atomāro/ molekulāro struktūru. Neaizvietojamā aminoskābe atzīmētas ar: NA

1.    Alanine                               Alanīns:                                                      C3H7NO2;

2.    Cysteine                             Cisteīns:                                                     C3H7NO2S;

3.    Aspartic acid                     Asparagīnskābe:                                       C4H7NO4;

4.    Glutamic acid                   Glutamīnskābe:                                         C5H9NO4;

5.    Phenylalanine                   Fenilalanīns:                   NA                     C9H11NO2;

6.    Glycine                               Glicīns:                                                        C2H5NO2;

7.    Histidine                            Histidīns:                         NA                     C6H9N3O2;

8.    Isoleucine                          Izoleicīns:                         NA                     C6H13NO2;

9.    Lysine                                 Lizīns:                                NA                     C6H14N2O2;

10.    Leucine                            Leicīns:                               NA                    C6H13NO2;

11.    Methionine                      Metionīns:                         NA                     C5H11NO2S;

12.    Asparagine                      Asparagīns:                                                   C4H8N2O3;

13.    Pyrrolysine                     Pirolizīns(trns):                                            C12H21N3O3;

14.    Proline                            Prolīns:                                                            C5H9NO2;

15.    Glutamine                      Glutamīns:                                                      C5H10N2O3;

16.    Arginine                         Arginīns:                                                          C6H14N4O2;

17.    Serine                              Serīns:                                                              C3H7NO3;

18.    Threonine                     Treonīns:                               NA                      C4H9NO3;

19.    Selenocysteine             Selenocisteīns (trns):                                      C3H7NO2Se;

20.    Valine                           Valīns:                                     NA                      C5H11NO2;

21.    Tryptophan                  Triptofāns:                             NA                      C11H12N2O2;

22.    Tyrosine                        Tirozīns:                                                            C9H11NO3.

Lai atrastu kvarku skaitu, ņemam talkā matemātiku. Būtība, tā pati, kā molekulu sadaļā.

Secinājumi: Novērojamais Fenomens – Aminoskābe, ir atkarīga tikai no dažādo Struktūrelementu eksistences un ir atkarīga no Struktūrelementu veidojošo sastāvdaļu raksturīpašībām un to eksistences. Novērojamā Fenomena un Fenomena Struktūrelementu eksistence ir tiešā veidā izrietoša/atkarīga no to sastāvdaļām. Nomainot StruktūrElementa sastāvdaļas veidojas cits fenomens. Tas ir – nomainot, šauri specifisku, Atomu skaitu/veidu, mainās novērojamais Fenomens – Aminoskābe.

Aminoskābēm kopējā Cilvēka funkcionālā ir Funkcija. Pareizāk, sakot, tā piedalās noteiktu funkciju nodrošināšanā un te ir svarīgi saprast, ka… Tagad bikiņ ir jāatceras – Patiesība/Fenomens ir viens. Fenomens ir viens, bet komplicēts, jo lai arī fenomens ir viens, tas sastāv no Fenomena struktūrelementiem, kas savukārt sastāv no sastāvdaļām, kas pašas par sevi, lai arī ir Struktūrelementu sastāvdaļas, katra par sevi ir Struktūrelements ar sev raksturīgām sastāvdaļām, kas savstarpēji ir saistītas, tuvākā/tālākā laiktelpas punktā un kopīgā mijiedarbībā, dažādos līmeņos, atbilstoši saviem raksturlielumiem veido kopīgu mijiedarbību, kas kopā arī veido Fenomenu. Visuma sistēmas struktūrelementi (sastāvdaļas) ir savstarpēji saistītas un to eksistence izriet, kā citu sistēmu un to struktūrelementu (sastāvdaļu) mijiedarbības produkts. Katrai sistēmai un to struktūrelementiem (sastāvdaļām) ir sava raksturlielumu pasaule, kas atšķiras no to veidojošo struktūrelementu (sastāvdaļu) pasaules raksturīgajām īpašībām, bet tie visi nodrošina enerģijas pārvades – transformācijas procesu. Katra aminoskābe nodrošina noteiktu funkciju. Zemāk ir tikai vienas Aminoskābes funkciju saraksts un to funkcionāls. Aminoskābju funkcionāls ir ļoti izpētīts lauciņš, plašs temats, tāpēc laika taupības dēļ, zem aminoskābju uzskaitījuma, tikai viena aminoskābe ir aprakstīta bikiņ plašāk, lai nodemonstrētu, ka:

A) viss ir savstarpēji saistīts,

B)ka saistība nav tikai arī tieša, bet tā var būt un ir Sastāvdaļu dziļumā.

Zem šī aminoskābju un to funkcionāla, būs piemērs, kā dažādas struktūrelementu kopas ar to sastāvdaļu mehānismiem, veido vienu vai otru veselības izpausmes Fenomenu – Slimību.

1.    Alanīns – Alanīns ir otrā izplatītākā aminoskābe olbaltumvielās, pēc leicīna. Alanīns ir viena no divdesmit kanoniskajām α-aminoskābēm, ko izmanto kā celtniecības blokus (monomērus) proteīnu biosintēzei ar ribosomu starpniecību. Tiek uzskatīts, ka alanīns ir viena no agrākajām aminoskābēm, kas iekļauta ģenētiskā koda standarta repertuārā. Pamatojoties uz šo faktu, tika izvirzīta hipotēze "Alanīna pasaule". Šī hipotēze izskaidro aminoskābju evolucionāro izvēli ģenētiskā koda repertuārā no ķīmiskā viedokļa. Šajā modelī monomēru (t.i., aminoskābju) izvēle ribosomu proteīnu sintēzei ir diezgan ierobežota ar tiem alanīna atvasinājumiem, kas ir piemēroti α-spirāles vai β-loksnes sekundāro strukturālo elementu veidošanai. Dzīvē dominējošās sekundārās struktūras, kā mēs to zinām, ir α-spirāles un β-loksnes, un lielāko daļu kanonisko aminoskābju var uzskatīt par alanīna ķīmiskajiem atvasinājumiem. Tāpēc lielāko daļu kanonisko aminoskābju proteīnos var apmainīt ar Ala ar punktveida mutācijām, kamēr sekundārā struktūra paliek neskarta. Fakts, ka Ala atdarina lielākās daļas kodēto aminoskābju sekundārās struktūras preferences, tiek praktiski izmantots alanīna skenēšanas mutaģenēzē. Turklāt klasiskajā rentgenstaru kristalogrāfijā bieži tiek izmantots polialanīna mugurkaula modelis, lai noteiktu proteīnu trīsdimensiju struktūras, izmantojot molekulāro aizstāšanu — uz modeļiem balstītu fāzēšanas metodi. Alanīns aknās viegli pārvēršas par glikozi un atpakaļ (tā saucamais glikozes-alanīna cikls). Tādēļ alanīns pieder pie aizstājamām aminoskābēm, ko organisms sintezē pats. Ja organismam trūkst ogļhidrātu, tas veido tos no muskuļu olbaltumvielās esošā alanīna, lai nodrošinātu glikozes līmeni asinīs;

Aminoskābju funkcijas izpaudīsies nevis pašā Aminoskābes/molekulas līmenī, bet gan Cilvēka Organisma funkcionālā. Tas ir:

  • 2 no 6 kvarkiem veido Protonu un vai Neitronu. Apvienojoties Protoniem/Neitroniem, dažādās kombinācijās, veidojas daudzveidīgie Atomi. Atomiem apvienojoties veidojas molekulas. Šajā lielajā molekulu klāstā, noteiktas struktūras molekulas izdala, kā Aminoskābes, kas veido Proteīnus. Proteīni veido šūnu. Šūnas ir daudz un dažādas. Katrai ir sava funkcionalitāte. Šūna sastāv no Organellām. Noteikta veidu šūnām apvienojoties, veidojas Orgāns. Apvienojoties dažādiem Orgāniem, izveidojas Orgānu Sistēmas. Dažādas orgānu sistēmas nodrošina Cilvēka ķermeņa dzīvības procesus.

Un te ir interesanta detaļa – aminoskābe piedalās noteiktu funkciju nodrošināšanā, kaut kur tur – Orgānā. Nevis Aminoskābes līmenī, bet Orgāna un vai Orgānu sistēmā.

Ķēdes, kas satur vairāk nekā 50 aminoskābju vienības, sauc par proteīniem vai polipeptīdiem.

Svarīga piezīme

Molekulas nevis "pārdzimst" aminoskābē, izzūdot, bet gan apvienojoties izveidoja lielāku Struktūru!
18+ miljardus gadus vecie Kvarki, Atomi & Molekulas ir Aminoskābe.

Struktūrelements Proteīns un to daudzveidība
 

Olbaltumvielas, jeb proteīni ir Cilvēka ķermeņa celtniecības bloki. Izņemot ūdeni un taukus, cilvēka ķermenis gandrīz pilnībā sastāv no olbaltumvielām. Olbaltumvielas ir galvenā muskuļu, kaulu, orgānu, ādas un nagu sastāvdaļa. Izņemot ūdeni, muskuļi sastāv no aptuveni 80% olbaltumvielu.
Uzturā ne ar ko nevar aizstāt deviņas, tā saucamās neaizstājamās aminoskābes. Tās organismam jāpiegādā nepārtraukti visā tā dzīves laikā. Olbaltumvielas, kas satur šīs aminoskābes, sauc par pilnvērtīgām olbaltumvielām. Dzīvības procesos liela nozīme ir arī aizstājamām aminoskābēm, taču tās organismā var sintezēties no citām vielām, ja ir nepieciešamās izejvielas un to sintēzes mehānismi darbojas nevainojami.
Proteoms ir viss proteīnu kopums, ko noteiktā laikā ekspresē (izpauž) vai var ekspresēt genoms, šūna, audi vai organisms. Tas ir izteiktu proteīnu kopumu noteiktā šūnā vai organismā, noteiktā laikā un noteiktos apstākļos.
Kā tiek izmantots proteīns, ko Cilvēks apēd?


Ķermenis sadala olbaltumvielas aminoskābēs un absorbē tās. Aminoskābēs. Aminoskābes tiek izmantotas, lai veidotu muskuļus un orgānus, ražotu hormonus un antivielas, uzglabātu kā taukus un sadedzinātu kā enerģiju.

Viss ir savstarpēji saistīts, jautājums – cik daudz katrs zina, spēj salikt zināšanas vienotā ķēdītē, kas dod Vienotu sapratni. Ne epizodiskas, padziļinātas vienā jomā, bet Vienotas – dažādu jomu apvienojums.
 

Svarīga piezīme

Aminoskābes nevis "pārdzimst" proteīnā, izzūdot, bet gan apvienojoties izveidoja lielāku Struktūru!
18+ miljardus gadus vecie Kvarki, Atomi, Molekulas, Aminoskābes ir Proteīns.

APKOPOJUMS - CILVĒKS IR VISUMA SASTĀVDAĻA UN TIEM IR KOPĒJA UZBŪVE

Ir 6 kvarki, no kuriem 2, dažādās kombinācijās veido:






Redzamo Visumu:

  1. Protonus & Neitronus;
  2. Protoni & Neitroni, dažādās konfigurācijās veido Atomus;
  3. Atomi dažādās konfigurācijās veido molekulas;
  4. Atomi & Molekulas veido Visuma sastāvdaļas - meteorītus, planētas, zvaigznes, zvaigžņu dzīvescikla pārpalikumus;
  5. Zvaigznes veido Galaktikas;
  6. Galaktikas veido Visumu.

Cilvēku:

  1. Protonus & Neitronus;
  2. Protoni & Neitroni, dažādās konfigurācijās veido Atomus;
  3. Atomi dažādās konfigurācijās veido molekulas;

Daļu no C atoma molekulām, kas atbilst noteiktiem raksturlielumiem, ir Cilvēka veidojošais Struktūrelements – Aminoskābes;

  • Aminoskābes veido Proteīnus;
  • Proteīni veido šūnu. Patreiz ir zināmas 200+ dažādi šūnu veidu;
  • Noteikta veidu šūnām apvienojoties, veidojas Organellas;
  • Apvienojoties dažādām organellām dažādās sistēmās veidojas Orgāns;
  • Apvienojoties dažādiem Orgāniem, izveidojas Orgānu Sistēmas;
  • Orgānu sistēmas veido Cilvēka ķermeni.

VISUMA UZBŪVE VAIRĀK LĪDZINĀS

Mатрешкаs principam, kad mazākās elementārdaļiņas apvienojas un veido jaunas struktūras un ir to sastāvdaļas

Viena puslode

Viena puslode darbojās, kā "smilšu kaste," kurā notiek operatīvās lietas - apmācības, domāšana, spriešana. Sauc arī par Operatīvo atmiņu. Tās dati noteiktās situācijās, tiek sinhronizēti/pārnesti uz otro puslodi.

Otra puslode

Kalpo, kā ilgtermiņa atmiņas glabātāja. Kurā glabājas informācija, zināšanas, pieredzes, kas dod Pārliecību par Patieso, pareizo utt. 

un jebkurš fenomens ir viens

BET TAS SASTĀV NO SASTĀVDAĻĀM

CILVĒKA ĶERMEŅA BIOĶĪMISKAIS SASTĀVS

IR REDZAMĀ VISUMA UZBŪVES ATZAROJUMS

Mākslinieciski izsakoties – Augstas enerģijas singularitāte, bija kā sēkliņa, kas patreiz nezināmu iemeslu dēļ sāka “dīgt”. Līdz sasniedzot punktu, kad izveidojās 6 kvarki. Tā brīža Universā un Kvarku daļiņās tika sakoncentrēta Visa tā, laika Enerģija. Apvienojoties, dažādās kombinācijās, diviem no sešiem kvarkiem radās Protons & Neitrons. Apvienojoties dažādās kombinācijās Protoniem & Neitroniem, tie sāka veidot Atomus, jeb tas, ko ķīmijā pazīst, kā – Mendeļejeva tabula. Uz doto brīdi tabulā ir 118 elementi, kas savstarpēji atšķiras tikai ir Protonu & Neitronu skaitu un proporciju Atoma kodolā. Visi šie 118 Atomi piedalās Enerģijas apmaiņas procesā. Apvienojoties Atomiem, veidojas molekulas. Miljardiem dažādu molekulu. Maza daļiņa, Oglekļa Atoma molekulu, veido Aminoskābes, kas savukārt veido Proteīnus. Proteīni veido šūnas. Šūnas veido orgānus. Orgāni veido Orgānu sistēmas. Orgānu sistēmas veido Cilvēka ķermeni. Visa šī bioķīmiskā struktūra ir Universa Sastāvdaļa, kas ir Enerģijas nezūdamības likumā aprakstītā Enerģijas Transformācijas & Pārvades Dalībnieki.

IESPĒJAMS - PALIKUŠIE 4 KVARKI ARĪ VEIDO

VISUMU, TIKAI CILVĒKA ACIS UN INSTRUMENTĀRIJS VĒL PATREIZ NEPROT FIKSĒT ŠO ENERĢIJU, LĪDZ AR TO MĒS TO NEREDZAM

Ja visa Enerģija bija koncentrēta šajos 6 kvarkos, no kuriem tikai 2 veido Redzamo Visumu, un zinot, ka redzamajā Visumā tikai 5% ir divu kvarku kombinācijas veidotā matērija, tad loģiski būtu pieņemt un izvirzīt hipotēzi, ka palikušie 4 kvarki vienā vai otrā kombinācijā veido Citādu Visumu atzarojumus ar sev raksturīgu, bet no mums atšķirīga, tas, ko mēs saprotam – bioķīmisko sastāvu un Enerģijas pārvadi un transformāciju. 

Tā, kā Cilvēka acs un Cilvēka radītie mērinstrumenti sastāv no divu Kvarku Matērijas, tie piedalās un ir spējīgi fiksēt tikai šo divu kvarku Enerģijas apmaiņas un transformācijas izpausmes, bet ne palikušo 4 un līdz ar to Cilvēks to neredz. Cilvēks pat redzamajā Visumā redz vai nu mazliet ar acīm, vai pateicoties specializētajām iekārtām.


Redzamā Visuma Elektromagnētiskais starojuma īpašības izriet tikai divu no sešiem kvarkiem. Ja Enerģija ir arī palikušajos kvarkos, tad mūsu mērinstrumenti nav spējīgi tos uztvert. 

Redzamā Visuma fizikāli/ķīmiskais sastāvs ir dažāds. Cilvēka eksistencei ir nepieciešami specifiski apstākļi. Ja Cilvēks vēlas atrasties ārpus dzīvībai specifiskiem apstākļiem, tā ķermenim nepieciešams specifiski risinājumi, kas nodrošinās lokāli, šos specifiskos apstākļus:

  • Ļoti aukstā laikā, cilvēks saģērbsies siltāk;
  • Okeāna dzelmē, cilvēks dosies ar zemūdens skafandru, vai speciāli projektētu augstspiediena zemūdeni/batiskafu;
  • Kosmosā izies ar speciāli konstruētu Kosmosa skafandru, no speciāli konstruētas kosmiskās stacijas;
  • Vulkānu apmeklēs ar speciāla materiāla un konfigurācijas skafandru;

Katrā no augstāk minētajiem risinājumiem ir speciālu papildfunkciju risinājumi – skābeklis, ūdens attīrīšanas iekārtas, ēdiena audzēšanas tehnoloģijas kosmosā, temperatūru, spiedienu un radiāciju izturīgi materiāli utt utjp.

Enerģijas nezūdamības likums nosaka, ka nekas nevar radīties no ne kā. Visumam esot 18+ miljardu gadu. Planētas Zeme vecums esot 4,5 miljardu gadu. Vecākajai dzīvības formai baktērijai esot 3,5 miljardi gadu. Cilvēks, jeb tai laikā Hominīni pirmo reizi parādījās apmēram pirms 6 miljoniem gadu. 

Bet, kā būtu, ja kādā no šīm 4 citu kvarku Visuma daļām, būtu, tas ko saucam par Dzīvību/Saprātu? Civilizācija, kas laika gaitā būtu attīstījusies tik tālu, ka būtu izzinājusi un Sapratusi, ka ir divu citu kvarku Energoapmaiņas Transformācijas Universs, kuru vajadzētu izpētīt un kurā viņi nevar izdzīvot, tādi kādi ir? Vai tiem nevajadzētu izmantot "Skafandru", šajā divu Kvarku visumā? Vai mēs paši, dodoties uz sev nepiemērotiem fizikāli/ķīmiskās vides apstākļiem, neradītu sev to pašu?

tāpēc PIEŅEMSIM, KA IR:

CITU KVARKU STABILAS "MATĒRIJAS" UNIVERSS UN PASKATĪSIMIES BIŠĶIŅ SAVĀDĀK UZ CILVĒKU

CILVĒKS IR VIENS, BET TAS SASTĀV NO 3 SASTĀVDAĻĀM:

Patiesība/Fenomens ir viens, viss no kaut kā sastāv un pamēģiniet izmantot sekojošo, hipotētisko, modeli:

Civilizācijas pārstāvis

Ir kaut, kas, ko sauc Dzīvība, citās situācijās to pašu dēvē par Apziņu

Skafandrā

Iedzimst Cilvēka Ķermenī, ar:

Psihe un vai Dvēsele

jeb – AIUAARNS – Automātiska Informācija Uzņemšanas, Apstrādes, Atbildes Reakciju Nodrošināšanas Sistēma. Patreiz zinātnieki dēvē – Psihe

Atslēga saprašanai ir:

CILVĒKA SMADZENES AR TĀS SASTĀVDAĻĀM UN TO, KA NEATŠĶIRAM, NENODALĀM UN LĪDZ AR TO NEVADĀM PROCESUS, KAS NORISINĀS

Šī trīsvienība ir nepārtrauktas enerģijas transformācijas/apmaiņas Vidē, kas aprakstīta Enerģijas nezūdamības likumā un ir tā sastāvdaļa.

Iespējams – Cilvēki ir, citu kvarku Universa Civilizācijas pārstāvis, kas atraduši veidu, kā iekļūt, sev svešā Kvarku visumā "ieģērbjoties speciāli konstruētā Skafandrā", jau dzimšanas brīdī. Tā, kā Tur, to kvarku "bioķīmija" ir savādāka, tur to eksistence un komunikācija notiek savādāk, bet šeit ir nepieciešams tieši šāds risinājums – Civilizācijas pārstāvis iedzimst skafandrā ar Automātiska Informācija Uzņemšanas, Apstrādes, Atbildes Reakciju Nodrošināšanas Sistēmu (AIUAARNS), jeb, tas ko dēvē par – Psihe.

Cilvēka Psiholoģija un Psihes izpausmes – uzvedībā, vārdos, emocijās, sajūtās ir tik pat Mehāniskas dabas, cik Cilvēka fizioloģija ir. Dzīvība, kas iedzimst Cilvēkā nav. Tas ir Citu kvarku universa Civilizācijas pārstāvis mūsu divu kvarku Universā, kur ķermenis ir tehniska iekārta, kā Tesla automašīnas konstrukcija, ar tajā esošu autopilota sistēmu – AIUAARNS, jeb Psihi. AIUAARNS, jeb Psihe sastāv no dažādām sistēmām, kur piemēram:

  • Bailes. Bailes ir brīdināšanas sistēma un kura funkcija ir brīdināt Pilotu;
  • Dusmas. Dusmas notiek situācijās, kad Pilots saskaras ar netaisnību vai problēmu, kas ir jāatrisina. Dusmas ir AIUAARNS pastiprināta enerģijas deva, lai atrisinātu problēmu. Tas, kā Cilvēks rīkojas dusmās ir atkarīgs no instrumentārija ko izmanto. Dominējošā vairumā gadījumu izmanto – destruktīvus instrumentus;
  • Mīlestība. Mīlestība ir radošā Enerģija. Cilvēki nemīl viens otru. Otrs Cilvēks atver Radošās enerģijas plūsmu.

Katrai Emocijai un sajūtai ir sava funkcija un nozīme. Tās ir klasificējamas pēc sava funkcionāla, ja pieņem, ka ķermenis un AIUAARNS ir tikai rīki, citu kvarku civilizācijas pārstāvim šeit, šo kvarku visumā.

Cilvēka ķermenis sastāv no vairāk kā 200 dažādām šūnām. Katrai šūnai un šūnu apvienojumiem – organnelām, orgāniem un orgānu sistēmām ir sava unikāla vai vairākas funkcijas.

Cilvēka smadzene ir viena, bet tā sastāv no sastāvdaļām. Smadzenēs ir 60 funkcionālie apgabali. Katram funkcionālajam apgabali sastāv no saviem apakšapgabaliem. Katrs apakšabgabals sastāv no neironiem. Neironi savstarpēji savienoti ar saitēm.

Nav neviena cilvēka ar vienādām smadzeņu struktūrām. Smadzeņu struktūras un tajos esošie apgabali un līdz ar to neironi (substrāts) ir dažādi.

Ir zinātnes nozare, kas paņem smadzeni un sagriež to 6000 daļās un tad skaita neironu skaitu, katrā apgabalā. Veido smadzeņu funkcionālās kartes. Vienas smadzenes izpētei aiziet līdz trīs gadiem.

Nav Cilvēku ar divām vienādām smadzenēm. Funkcionālie apgabali savstarpēji atšķirās. Apakšabgabalu var vispār nebūt. Ja nav apakšapgabalu, tad arī funkcionāla nav. Apakšabgabalu kvantatīvais neironu skaits, starp dažādām smadzenēm, var atšķirties pat 40 reizes.

Šūnas informāciju novada uz funkcionālo Apgabalu, kur notiek funkcionāla informācijas apstrāde. Piemēram auss. Visiem cilvēkiem ir vienāds bungādiņu sensoru skaits. Signāls no bungādiņas tiek novadīts uz dzirdes apgabalu, kur informācija tiek apstrādāta. Tiem kam vairāk neironu – dzird niansētāk. Lai pierakstītu notis, pieslēdzas papildus smadzeņu funkcionālie apgabali. Lai patstāvīgi sakomponētu, pieslēdzas vēl papildus smadzeņu funkcionālie apgabali. Daudzfunkcionālu uzdevumu pildīšanas brīdī, smadzeņu funkcionālie apgabali sadarbojās, un šādā gadījumā ir uzskaitīti 300 struktūras. Tas ir Cilvēka ķermeņa funkcionālo daudzveidību veido 200+ šūnas, bet Cilvēka funkcionālo daudzveidību veido 300+ smadzeņu mijiedarbības struktūras.

Cilvēka funkcionāla nodrošinātājelementu daudzveidība un to nepareiza funkcionēšana, ko sauc par slimībām ir tik komplicēta, ka, lai šīs izmaiņas labotu – ārstētu, Cilvēkam nepieciešams mācīties vismaz 6 gadus universitātē, ilgus gadus praktizēt, nevis visu apjomu, bet iegūstot šauru specializāciju. Tajā pašā laikā, Cilvēce runā par Psihi/Talantiem, bet paši psiholoģijas Teorētiķi atzīst, ka tie novēro Psihes izraisītus Fenomenus, bet tiem nav Teorijas, kas izskaidro Psihi.

Psihe. Psiholoģija ir zinātne, kas pēta cilvēku prātu un uzvedību – psihi. Bet, kas ir Psihe? Kādi ir Psihes definējumi? Minēšu tikai divus: 

  1. Smadzeņu spēja atspoguļot objektīvo īstenību, analizēt un sintezēt saņemtos kairinājumus un pareizi uz tiem reaģēt; cilvēka nervu darbības procesu kopums; arī dvēsele;
  2. Cilvēka dvēsele, prāts vai gars.

Kāda ir Dvēseles definīcija?

  • Cilvēka psihiskā struktūra, garīgā pasaule, būtība, kas izpaužas noteiktu jūtu, domu, personības īpašību kopumā; cilvēka jūtu pasaule; arī psihe.

Nekā konkrēta, taustāma un saprotama. Sanāca apburtais loks – psihe ir dvēsele, dvēsele ir psihe, bet atbildes nav. Un tā arī ir, patreizējās Sociālās iekārtas problēma – apburtie loki, pretrunas, savstarpējā cīņa starp dažādām tautām, stratām, sociālām un profesionālām grupām/slāņiem/kastām, un pat savstarpēji savās stratas, jo nav kopējās sapratnes par Sevi. Ir dažādi skaidrojumi un baltā/melnā uzstādījumi. Un katra no pusēm saka – Dievs ir ar mums. Mēs esam Dieva izredzētie… Mēs varam to un to, ko nevar citi, jo Dievs, Dieva pārstāvji, Dieva izredzētie esam, a Jūs pārējie…

Iedomāsimies uz mirklīti un pamodelēsim

NETICAMO

Fenomens ir viens – tas sastāv no daudzām dažādām struktūrvienībām ar savām sastāvdaļām.
Cilvēks, kā Fenomens ir viens, bet tas sastāv no 3 galvenajām struktūrvienībām, kas savukārt sastāv no sastāvdaļām:
1.    Saprāts, tas, kas izpaužas, kad domājam, kas iedzimst -;
2.    Bioķīmiskā ķermenī (ar orgānu sistēmām un bioķīmiskajām sastāvdaļām) – telpa (skafandrs), kurā mīt saprāts un tā apgādātais/sagādātais Saturs, jeb –
3.    Iekšējā pasaule – Dvēsele, un ar ko Rīkojas, tas, kas iedzimst ķermenī.
Tas ir – Cilvēks sastāv no 3 struktūrvienībām:
1.    Tas, kas iedzimst Cilvēka ķermenī, patreiz nav skaidri definēts, bet Jūs to izjūtat un saprotat – kad domājat.
2.    Ķermeņa, jeb zemāk minētajā mājas piemērā – māja, kura glabā un nodrošina funkcionalitāti izpausties 1. punktam un uzkrāties 3. punkta – sāk piepildīties ar Saturu, jeb
3.    trešo sastāvdaļu – Dvēseli, kas ir Zināšanu, izpratņu, prasmju apkopojums…
…kas atbilstoši indivīdā esošām zināšanām, izpratnēm un prasmēm, liek izpausties – uzvesties, jeb to izmanto – 1. Punktā minētais, skaidri nedefinētais, kas iedzimst Cilvēka ķermenī un domā, jeb izmanto, to, kas ir tajā uzkrājies vēsturiski un saglabājas bioķīmiski fiziski un materiāli cilvēka ķermenī.
Valodas ierobežoto iespēju dēļ, tekstu samudžināju, lai būtu saprotams, ka tas ir simbiotisks process, jo notiek dažādu procesu paralēla mijiedarbība.
Iedomājieties, Jūs sēžat ar Cilvēku pie galda un sarunājieties. Pretīm sēdošais izsaka pa muti vārdus, savas domas. Verbalizē informāciju.
Šī skaņa nonāk, Jums ausīs, tālāk aiziet uz noteiktiem apgabaliem smadzenēs, aktivizējot noteiktu apgabalu neironus, kas arī atbild par šo Tematu. Tad smadzeņu atbildes reakcija tiek Verbalizēta atpakaļ – Jūs atbildiet pretim sēdošajam.
Fiška ir tā, ka Zinātniski ir konstatēts, ka Sākumā smadzenēs izveidojas neverbalizēta atbilde un tad paiet laiks, kamēr Cilvēks atver muti un pasaka – verbalizē.
Neliels laiks. Tās ir milisekundes, bet laika starpība ir. Tas ir – smadzenēs jau ir nobriedusi atbilde, bet Cilvēks, vēl to nav pateicis. JŪS TO NEZINĀT!!!
NEZINAT.

Tas nenozīmē, ka smadzenes nosaka. Patreiz to tā uzskata. Minēšu piemēru. Dators strādā ar 0 un 1, izpildot komandas. Agrākos laikos ar datoru mācāja strādāt programmētāji, kas runāja ar datoru pa tiešo 0/1 un vai komandām. Bet ne visi prot. Tāpēc radās Vizuālais interfeiss, kad parādījās ikoniņas, mapītes, desktopi. Cilvēkam vajag tikai nospiest ar peli un sākas noteiktu komandu izpilde datorvalodā. Te ir līdzīgi – informācijas apmaiņa notiek molekulāra līmenī caur balss un skaņas aparātu, kad no Cilvēka izejoša Enerģija iekodējas un parvietojas molekulāraja pasaulē – 1. cilvēka smadzenes, balsene, gaisa molekulas, otrā cilvēka bungādiņas, smadzenes, balsene, utt pa apli.
Parasti Cilvēks par to neaizdomājas, jo to nezin.
Tam liekas, ka viss notiek nonstopā, ka tas domā utt, bet patiesībā ir tā, ka – ne vella. Informācija ienāca, iekšējos procesos, bez saprāta piedalīšanās notika atbildes reakcija, kas pēc milisekundēm caur muti verbalizējās. Augstās Civilizācijas pārstāvja darbība – domāšana vai Saprāts verbalizējot jelko, mācoties runāt jelko, tas konvertē un vai sintezē Informāciju molekulārā līmenī, lai tā tiktu nodota citam augstas civilizācijas pārstāvja konstrukcijai, caur gaisa molekulāro plūsmu, kas ietekmē bungādiņas sensorus, tādā veida, kad tas saprot.
Uz mirkli iedomājieties, ka tas ko sauc par Dvēseli ir – māja ar istabām.
Darba istabā ir viss saturs, kas attiecas uz darbu. Virtuvē ir viss, kas attiecas uz ēdiena gatavošanu. Tualete, vannas istaba, saimniecības telpa, pagrabs, garāža, sporta telpa, medicīnas skapītis, guļamistaba, siltumnīca, piemājas dārzs, bērnu istaba, bibliotēka utt. Katra istaba ir Jūsu Dvēseles Tematiskā daļa. Tās saturs arī ir tas, ar ko “operē“, tas, kas iedzimst ķermenī. Tas mainās, papildinās, attīrās vai piegružojas atbilstoši tam, kas Dzīvo šajā Mājā. Kāda pieredze bija.
Mājas ir dažādas. To funkcionalitāte ir dažāda un līdz ar to, mājas un telpu saturs piepildās dažādi.
Noteiktas funkcionalitātes telpā, teiksim virtuvē, tiek savāktas noteiktas materiālas lietas – šķīvji, dakšas, karotes, mēbeles utt. Fiziski, tās atrodas plauktiņos un skapjos. Tās ir materiālas.
Cilvēkiem ir jāizprot un nepārtraukti sev jāatgādina, ka Cilvēku Zināšanas, Sapratnes, Pieredze, Pārliecības, Atziņas ir tikpat bioķīmiski materiālas, kā karote virtuves galdā, tikai ar to starpību, ka virtuves priekšmeti ir sataustāmi. Cilvēks, tās redz un var sajust, bet Zināšanas, Sapratnes, Pieredze, Pārliecības, Atziņas neredz un nevar pataustīt.
Cilvēks nevar pataustīt orgānus, kas tam ir iekšā?
Cilvēks, nevar pataustīt hormonus, vitamīnus, minerāļus, kas cirkulē organismā? Tās arī ir materiālas, bet nepieejamas atrašanās vietas dēļ un vai savu izmēru dēļ.
Pataustīt nevar, bet ja izprot, to eksistenci, funkcionalitāti un vitalitāti tad piestrādās pie to uzņemšanas.
Cilvēka – Zināšanas, Sapratnes, Pieredzes, Pārliecības, Atziņas arī ierakstās, bioķīmiskos procesos un saglabājas, kā MATERIĀLAS substances – Proteīni, caur kuriem, nepārtrauktā procesā plūst Enerģija, kad tie tiek iesaistīti. Informācija cilvēkā neierakstās, kā datorā ar 0 un 1, tas ir kompleksāks process. Piemēram, starpneironu signāla kodēšanā, vienā signālā, tas sastāv no 20 000 mazu bioķīmiskām sastāvdaļām, ko sauc par mediatoriem. Signāls nedodas vienā virzienā, tas vienā brīdī iziet no abiem neironiem.
Tas Visiem ir jāsaprot. Jānonāk līdz tam. Tam ir arhisvarīga nozīme.
Cilvēka Psiholoģija un Psihes izpausmes – uzvedībā, vārdos, emocijās, sajūtās ir tik pat Mehāniskas dabas, cik Cilvēka fizioloģija ir un ir tieši atkarīga no tā, kas un kā ir ierakstīts bioķīmiskos procesos, ar to, ko ir saskāries Civilizācijas pārstāvis šeit, šajā kvarku Visumā.
Dzīvība, kas iedzimst Cilvēkā nav. Tas, ko uztver, kā Saprāts, nav Mehāniskas dabas.
Ja gribam saprast un izaudzināt jebkuru Cilvēku – ir jāaizmirst par psiholoģiju, tā neatbild uz veselu kaudzi jautājumu.
Tā vietā ir jāsaprot, ka:
Atcerēsimies, ka Patiesība ir viena un Viss no kaut kā sastāv un pamēģiniet izmantot sekojošo, hipotētisko modeli –
•    Ir kaut, kas, ko sauc Dzīvība (turpmāk Dzīvībiņa), citās situācijās to pašu dēvē par Apziņu,
•    Iedzimst Cilvēka Ķermenī, ar
•    to ko sauc Psihe un vai Dvēsele, jeb – AIUAARNS – Automātiska Informācija Uzņemšanas, Apstrādes, Atbildes Reakciju Nodrošināšanas Sistēma, kurā sakrājas informācija, prasmes, morāle, pieredze, pozitīvo/negatīvo atrisināto problēmu portfolio. Patreiz zinātnieki dēvē – Psihe, garīgajā literatūrā – Dvēsele. Augstāk to salīdzinājām par Istabām ar tās saturu.
Šī trīsvienība ir nepārtrauktas enerģijas transformācijas/apmaiņas Vidē, kas aprakstīta Enerģijas nezūdamības likumā un ir tā sastāvdaļa.
Katrs Cilvēks šai pasaulē atnāk ar Talantu potenciālu un Fizioloģiski/Psiholoģiskajām vajadzībām. Katram Cilvēkam ir savs unikāls vai vairāki Talanti. Talants ir atkarīgs, no vairākiem kofaktoriem – ārējās vides, Cilvēka bioķīmijas, Cilvēka pieredzes, smadzeņu apgabalu izmēru apmērā, kas no indivīda līdz indivīdam var variēt daudzas, jo daudzas reizes.
Piemēram – dzirde. Molekulu vibrācijas, nonāk specifiskas funkcijas šūnā, kas ir tik jūtīga, ka spēj sajust kustību pusatoma izmērā. Tas ir – molekulai pakustoties pusatoma izmērā, šis šūnas veids, to ir spējīgs sajust. Visiem cilvēkiem, šis šūnas veids ausī ir pilnīgi vienāds. Tas ir standarts – 25 000 uz abām ausīm. Tas, kāpēc Cilvēki tik ļoti atšķiras, no tā ko sadzird ir atkarīgs tikai un vienīgi smadzeņu apgabalu individuālajām atšķirībām. Būtība ir tāda, ka katrai funkcijai, ko veic Cilvēks, Smadzenēs ir specifiska sadaļa, kas nodarbojas ar šīs informācijas/darbības apstrādi un izpausmes nodrošināšanu. Tālāk, signāls no ausīm, ar visiem cilvēkiem vienādas konstrukcijas un skaitu, molekulu kustības sensoršūnām, nonāk atbilstošos smadzeņu apgabalos, kur viens no apgabaliem ir dzirdes apgabals. Un te nu Smadzeņu morfoloģiskās atšķirību dēļ, arī rodas starpība – ko un kā indivīds dzird. Viens un tas pats smadzeņu apgabals starp dažādiem indivīdiem savstarpēji var atšķirties daudzkārtīgi. Smadzene ir viena, tā sastāv no struktūrelementiem, kas sastāv no sastāvdaļām… Smadzeņu morfoloģija ir ļoti komplicēta, to izpēte, neskatoties uz lielo datu apjomu, vēl turpinās. Šajā gadījumā ideja ir tāda, ka Talantu ir daudz un dažādu, bet mēs neesam tos izpratuši, neesam kategorizējuši un mūsu Valsts institūcijas, dara pārāk maz, lai tos attīstītu un realizētu.
Nav, tā, ka Smadzeņu morfoloģiskā atšķirība, nosaka visu. Tā nav. Tas ir savienojumā ar smagu, ilgstošu un rutīnu darbu Apgūstot, mācoties un tad Izpaužoties, neatkarīgi no jomas kurās dari. Smadzeņu svars, nevar būt par kritēriju, lai lepotos un izceltos. Piemēram – dzejnieka, George Gordon Byron smadzene bija 2230g. Tai pat laikā, Nobela literatūras prēmijas laureātam, François-Anatole Thibault 1017g. Smadzeņu svars un izmērs nav noteicošais faktors.
Svarīgi – smadzeņu morfoloģijas mainīgums ir nepārtraukts process. Nav, tā, ka bērns piedzimst ar noteiktas konstrukcijas smadzeņu apgabalu izmēriem un tie tādi paliks. Nē. To attīstība notiek, izaicinājumu brīžos. Jeb, kad tos lieto. Un te ir jāsaprot – kas ir izaicinājums un, kas nav. Kas ir treniņš un kas nav. Kādam, tad tam ir jābūt.
Lai to labāk izprastu, ņemsim fizisko slodzi.
Muskulis ir viens, bet tas sastāv no Muskuļu struktūrelementiem. Cilvēka ķermenī ir aptuveni 600 muskuļi, kas iedalās 3 galvenajos veidos:
•    Skeleta muskuļi;
•    Sirds asinsvadu muskulatūra
•    Gludie muskuļi
Gludie muskuļi, tālāk sadalās vēl divās grupās. Visas trīs grupas var dalīt sīkāk, bet, lai izteiktu domu vieglāk izmantošu Skeleta muskuļus, kā piemēru.
Šķērssvītrotie muskuļaudi – veido skeleta muskuļus, nodrošinot ķermeņa pārvietošanos. Muskuļi adoptējas fiziskai slodzei. Ja, uz laiku fiziskā slodze samazināsies, veiktā darba iespējas samazinās. Teiksim, ja Cilvēks lauzis kāju un mēnesi no vietas nogulējis gultā, tam būs jāmācās staigāt no jauna. Jāmācās tādā ziņā, ka muskuļi ir adaptējušies pie 0 slodzes un tie lēnā garā jāuzdzen atpakaļ. Muskulī ir daudz muskuļa šķiedru. Tā uzdzīšana notiek, tā, ka Cilvēka muskulatūra ir adaptēta noteiktai slodzei. Kad slodzes laikā, tiek sasniegti griesti, muskuļa šķiedras pārplīst. Tās saaug, tā, ka no vienas izveidojas 2. Kad ir saaugušas, palielinās muskuļa spēja palielinātai slodzei. Kad sasniegti griesti jaunai slodzei, muskuļa šķiedra neiztur un plīst no jauna. Kad, tā atjaunojusies, no vienas šķiedras rodas 2 un muskuļa apjoms un līdz ar to spēka griesti palielinās. Ja muskuļi netiek izmantoti, šķiedru skaits samazinās. Tā, kā ir daudz un dažādas Skeleta muskulatūras grupas, tad lai veiksmīgāk uztrenētos, iesaka dažādus vingrinājumus, jo katra vingrinājuma muskuļu mērķgrupa ir dažāda. Nav viena vingrinājuma, kas iesaista un nodrošina slodzi visām skeleta muskuļu grupām.

Intelektuālā darbība nav tad, kad izmanto esošo slodzi/zināšanas, bet uzņemot jaunu, pārsintezē esošo, vai paplašina to. Bet notiek tieši pretējais – Cilvēks arvien biežāk un biežāk sāk izmantot ar vien mazāk un mazāk dažādu muskuļu un pāriet uz konkrētu muskuli lietu. Pārējās neizmantotās zaudē savu spēku, enerģētiku un līdz ar to izdziest no Atmiņas.
Tiek uzskatīts, ka smadzeņu darbības treniņiem, vislabāk ir intelektuālas darbības – teiksim krustvārdu mīklas, vai matemātisku uzdevumu risināšana. Izrādās, ka vislabākais mājsēdes smadzeņu treniņš ir – kaliogrāfija. Tieši tāpat, kā skeleta muskuļiem ir dažādas grupas, tāpat arī smadzenēs, katrai funkcijas veikšanai ir dažādi smadzeņu apgabali. Kaliogrāfija, lai arī nodrošina, tikai daļu no visu smadzeņu apgabalu iesaisti, iesaista vairāk smadzeņu apgabalu, nekā teiksim risinot krustvārdu mīklas.
Cilvēkam veicot darbību, aktivizējas noteikti smadzeņu funkcionālie apgabali. Aktivizējas, nozīmē, to, ka šajos apgabalos ieplūst vairāk asinis ar skābekli. Mākslinieciski var teikt, ka Jūs tai brīdī vēdināt istabu, tās iemītniekiem. Kā zināms, skābekļa trūkums smadzenēs noved pie smadzeņu neironu bojāejas.
Jo cilvēkam ir plašāka un dažādākas nodarbes, fiziskās un intelektuālās, jo dažādāku informāciju tas uzņem/nodod, jo dažādākas fiziskās, kultūras aktivitātes, tas nodrošina sev dzīvē, jo vairāk aktivizējas dažādas muskuļu grupas un smadzeņu apgabali un Cilvēks ir fiziski mundrāks un Adekvātāks.
Cilvēks nezin, jo nav mācīts to saprast, ka – Psihe ir informācijas apstrādes mehānisms, kas nodrošina atbildes reakciju automātiskā režīmā. Tieši tāpat, kā Cilvēka Ķermenis sastāv no dažādām Orgānu sistēmām, kas savukārt sastāv no orgāniem, kas savukārt sastāv no…līdz bezgalībai… Psihe ir Informācijas apstrādes Vides ekosistēma ar saviem procesiem, kas nodrošina noteiktu funkcionalitāti, kas izmanto informāciju, zināšanas un pieredzi, kas glabājas Cilvēka ķermenī un ir iegūta noteiktos apstākļos – skolā, mājās, pieredzē, grāmatās, utt. Tas ir, katrā Cilvēkā savācas tam un tikai tam atbilstoša informācijas kombinācija, kuru var apstrādāt Psihes Ekosistēmas mehānismi.
Piemēram – bailes. Bailes ir brīdināšanas sistēma. Brīdināšanas sistēma, izmanto informāciju, kas ir tās rīcībā. Piemēram, bērnus, lai piedabūtu gulēt biedē ar bubučiem vai citiem ļaunajiem, kas viņu aizvedīs prom. Kas kaut ko atņems.
Visiem. Pilnīgi visiem Cilvēkiem viena no psihes mehānismu sastāvdaļām ir brīdināšanas sistēma, ko lakoniski dēvē – Bailes.
Tas, ko uztverat, kā Saprātu, jeb tas, kas domā, nav ne Psihe (psihes mehānisma sastāvdaļa), ne ķermenis. Tas ir tas, kas izlemj – kur un kā izpaudīsies Viņš/Viņa, noteiktās situācijās. Kur plūdīs Enerģija. Viņš/Viņa izlemj tikai un vienīgi balstoties un izrietoši no tā, kas ir tā rīcībā – saglabājies zināšanu, pieredzes, apgūtā formā, kas izpaužas – uzvedībā, rīcībā un verbalizējot, to, ko apzinās, jeb runājot/izkliedzot, jeb novirzot, izvadot, transformēto (pārveidoto) Enerģijas apmaiņas laikā Radīto Enerģiju, no PsihoFizioloģiskās Visuma sastāvdaļiņas ar nosaukumu Cilvēks.
Piemērā, par to, kā Cilvēkā verbalizējās vārdi, pēc daudzām milisekundēm, no smadzeņu apgabalā notiekošajiem procesiem, tas ir nodemonstrēts.
Un tam ir milzīga loma, lai saprastu, kādu problēmu tas rada.
Atbildes radīšana notiek autopilotā, ko nodrošina dažādi Psihes mehānismi. Tam var būt ieliktas Vērtības, bet pēc tām nedzīvos, jo kaifīgāk būs skatīties televizoru un nevis uzklausīt pretējās puses problēmas un meklēt risinājumus un ka to piepildīt, palīdzēt pašizpausties…
Bailes. Neatkarīgi no Cilvēka vecuma un bubuča veida un jomas, brīdināšanas sistēma izmantojot tās rīcībā esošo informāciju, stādina. Apstādina. Bailes mehānisma uzdevums ir saskaroties ar informāciju, kas potenciāli ar apdraudējums Dzīvībai, kas iedzimusi ķermenī un ciešā mijiedarbībā integrēts ar psihes mehānismiem.
Saprāts, nav Saprāts. Saprāts, kas domā, iespējams ir augstas attīstības Civilizācijas pārstāvis, no citu kvarku universa/dimensijas, kas iedzimst un izmanto, to, kas ir tā rīcībā un tas, kā viņā, ko un kā izmanto ir atkarīgs tikai, no tā, ko un kā ir iemācījusies izmantot. Un dotajā brīdī Dzīvība, kas iedzimusi un apmācījusies nezin un nesaprot, ka:
    Tās rīcībā nav visas zināšanas un informācijas, lai var izvērtēt visu un pieņemt pareizu lēmumu;
    Viņas rīcībā nav neviena Psihes mehānisma, kas var pateikt ienākošās informācijas patiesuma/nepatiesīgumu
Cilvēka smadzenēs ir dažādi neironi. Ir kur ierakstās informācija, atmiņa saucamā un ir piemēram spoguļneironi, ar noteiktu funkcionalitāti un, kas autistiem nav un tie nevar socializēties. Te runa par zināšanām un atmiņu. Jebkuram zīdainim neironu ir 2x vairāk kā pieaugušajam. Zīdainītim saskaroties ar informāciju, tā ierakstās neironā. Automātiski, bez Apziņas līdzdalības. Zemāk aprakstīts process, kā tas notiek. Tas ir minimalizēts, līdz būtības saknei.
Teiksim vienā neironā zils,
Otrajā mākonis,
Trešajā saule,
Ceturtajā lietus.
Tad, kad bērns saprot, ka debesis ir zilas, starp šiem neironiem izveidojas – starpneironu saite, pa kuru plūst enerģija. Tā ir fiziska. Tā ir bioķīmiska.
Ja saprot, ka zilās debesīs nav mākoņu, tad izveidojas starpneironu saites starp šiem neironiem.
Ir novēroti neironi ar pat miljons saitēm uz citiem neironiem.
Cilvēkam piedzimstot, augot mācoties, neironi piepildās ar saturu, starpneironu saites veidojās, līdz ap 3 gadu vecuma lielākie neironi sāk aprīt mazākos. Tāpēc izzūd bērnības atmiņas agrākās. Tās fiziski aiziet bojā, jo to saturošos neironu “apēda” citi neironi.
Te svarīgi vienmēr ir paturēt prātā un atcerēties – ja pieņemsim, ka pastāv 100% zināšanas, lai arī tās ir dažādās jomās, disciplīnās, jeb kopējā Patiesība, kura varētu pat ietilpināt vienā smadzenē, tad kad ik viens no mums ienāk pasaulē, tas sāk iepazīt, katru jomu, katru disciplīnu atsevišķi, tā rīcībā ir tikai 1 maaaaaaza daļiņa. Sākumā tik niecīga, kā 0.000…0001 daļiņa, tad pakāpeniski izzina sev apkārtni, ko var ēst, ko nevar, kam var skarties, kam nevar. Sāk veidoties pieredze komunikācijā ar Cilvēkiem sev apkārt. Tiek pārņemti viņu uzvedības/mijiedarbības modeļi. Bet tie nav ideāli un pilnvērtīgi, jo iemācās mijiedarboties ar vienu raksturlielumu elementu, bet sastaptie cilvēki var būt cita raksturlieluma elementi. Brālis/Māsa nav tādi paši, kā Mamma/Tētis. Tu neesi tāda/-s pati/-s, kā Mamma/Tētis.
Katrs Cilvēks nav līdzīgs citam. Istabu saturs padara mūs unikālus. Vienā un tajā pašā istabā ir dažādi priekšmeti un dažādas pielietošanas metodes, kas nosaka unikalitāti un ja mēs iedalām katru vienādās kategorijās, tas neļauj mums saredzēt un rīkoties atbilstoši Realitātei un mums nepieciešamajam,
Ir speciāli proteīni, kas ieraksta neironā informāciju.
Atkarībā no indivīda jaunās informācijas uzņemšanas apjoma, organisms izstrādā šo proteīnu apjomu.
Kad atjaunojas šis proteīns? Miegā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc skolniekiem/studentiem mācību stundā/lekcijā nāk miegs – tie saskārās ar sevī neesošu informāciju, to ierakstot beidzās proteīns un turpmākai darbībai nepieciešams atjaunot šo proteīnu.
Informācija ierakstās, kad ar to saskaras. Cilvēkā nav mehānisma, kas pirms informācija ierakstās, pasaka, vai tā ir patiesa, pilna apjoma un objektīva vai otrādi. Tikai nepārtraukts izziņas, eksperimentēšanas process un zināšanu pārkārtošana nodrošina Patiesības izzināšanu.

Problēma ir tāda, ka Pilotam iedzimstot Cilvēka ķermenī un izpaužoties dažādās situācijās, ar to mazumiņu instrumentu, jeb zināšanām, pieredzēm, izpratnēm, kas ir tā rīcībā, ar tām saaug vienā veselumā un neatšķir sevi no tiem, ir pārliecināts, ka tam ir maximālā taisnība. Tas apstājas izziņā un rīkojas, ar to, kas tam ir, nonāk konfliktsituācijās ar Citu Talantu īpašniekiem. Tieši tāpēc esošā, Dieva Centriskā, Sabiedriskās iekārta ir nonākusi tik daudzās pretrunās – Cilvēkam uzskatot, ka Pasauli un to Radījis Dievs, neizprot savu patieso Būtību, konstrukciju un darbības principus.

Ja mēs uzskatīsim, ka esam Dieva radīti, viss turpināsies pa Vecam.

Bet, ja mēs sapratīsim, izpratīsim un noskaidrosim, ka tik tiešām – Enerģijas nezūdamības likuma, nepamanītās un neizmantotās konsekvences parāda, ka ir citu Kvarku dimensijas/Visumi, kurā iespējams ir Augsti attīstīta Civilizācija, kura atradusi veidu, kā iekļūt šai kvarku visumā, caur iedzimšanu un tie esam mēs Cilvēki – Civilizācijas pārstāvis, iedzimis ķermenī, ar AIUAARNS, ar kuras informāciju tas rīkojas Radot, dažādās jomās, ir iespējams izveidot uzlabotu Sabiedrisko iekārtu.

Vai idejas ir? Ir. Bet problēma ir tā, ka no sākuma ir javienojas – esam mēs augsti Attīstītas Civilizācijas pārstāvji (ar savu vēsturi un pieredzi) šeit, vai esam Dieva radīti pirms daudziem tūkstošiem gadiem. Ir jāsaprot, kas mēs esam un kādi esam. Es/Mēs esam. Tas ir empātsisks fakts. Zinātniskās teorijas skaidro, kas un kādi esam.

Ideālās Valsts Raksti

Jaunākās publikācijas

Viedokļi, publikācijas un akcijas.
Zinātniskā teorija

Vai novērosi vienu vai otru parādību, būs atkarīgs no teorijas, kuru lieto Viss no kaut kā sastāv, arī zinātniskā teorija. Zinātnē izšķir – hipotēzi, teoriju un likumu.  Sākumā ir novērojums/…