Par Mums
“Sabiedrība, kuru mēs aprakstījām, nekad nevar pāraugt realitātē vai ieraudzīt dienasgaismu, un valstu vai, dārgais Glaukon, pašas cilvēces nepatikšanām nebūs gala, līdz filozofi nekļūs par valdniekiem šajā pasaulē. Vai līdz tie, kurus mēs tagad saucam par karaļiem un valdniekiem, patiešām un patiesi kļūst par filozofiem, un tādējādi politiskā vara un filozofija nonāks vienās rokās.
– Platons, Platona republika
Platonu uzskata par vienu no pirmajiem Filozofiem, kas licis vienu no daudziem pamatakmeņiem “Valstij”. Tam, ka dzīvojam Valstī. Augstāk minētajā citātā, Cilvēks, kas “domāja, izdomāja, modelēja” Valsti, pats izteica prognozi – ja pie varas nebūs Filozofu – Valstu & Cilvēces nedienas nebeigsies. Patreiz NAV neviena.
1913. gadā, dibinot “Philosophical Society of England” postulēja, ka ja – Cilvēks redz dažādas dzīves un dabas parādības, veido priekšstatus un idejas un tad mēģina spriest un noskaidrot attiecības, kas pastāv starp šiem dažādajiem faktiem un parādībām… Kad cilvēks tā rīkojas, mēs sakām, ka viņš filozofē.
Jeb ir Filozofs.
Jaunas koncepcijas, masu informācijas līdzeklis – “Ideāla Valsts”, tiek veidots, lai kopīgā mijiedarbībā ar – “kurus mēs tagad saucam par karaļiem un valdniekiem, patiešām un patiesi kļūst par filozofiem.”
Nosaukums “Ideāla Valsts” ir pēc Platona – Republica, PSRS laika tulkojuma vadmotīviem.
Terminam Valsts, ir daudz dažādi definējumi un traktējumi. Latvijā, viens no izplatītākajiem:
- Valsts ir politiska organizācija, kas, balstoties uz tiesisku varu, nodrošina sabiedrības vadīšanu un esošās politiskās iekārtas pastāvēšanu noteiktā apdzīvotā teritorijā. Valsts trīs pamatpazīmes — teritorija, iedzīvotāji un suverēna vara.
Valsts dzīvo noteiktā Sabiedriskā iekārtā:
- uz noteiktām zināšanām, uzskatiem, sapratnēm, pieredzes balstīta, īpaša sociāla hierarhijas struktūra un dažādu šo sociālo hierarhijas nodrošinātāj institūciju sistēma;
- stabils sabiedrības stāvoklis, kurā esošo sociālo struktūru pieņem un uztur tās locekļi.
Hipotēzes un teorijas cenšas izskaidrot visu, kas ir mums apkārt. Dievs/Reliģija ir Teorētisks konstrukts, kas skaidro Cilvēka izcelšanos un pamato – kā Cilvēkam, ir jādzīvo. Šis, Teorētiskais konstrukts, arī veido Sabiedrisko Iekārtu ar tā institūtiem, traktējumiem un daudzajām pretrunām, netaisnības un nevienlīdzības.
Daudzu tūkstošu gadu garumā, Sabiedriskā iekārta veidojās no Cilvēka apziņas, ka to kāds ir radījis vai sevis pretnosacīšana tam.
- Vieniem, tas bija Dievs. Nav svarīgi, kāds tam tika dots vārds/vārdi/ koncepcijas. Cilvēku radīja un tam bija jākalpo Dievam un šo institūciju, dažādiem hierarhijas līmeņa pārstāvjiem. Sabiedrības locekļi bija un ir nevienlīdzīgi/ ar pretrunām, ko risina ar spēku.
- Otriem – Zinātniskā Evolūcijas teorija, kas piedāvājot savu skaidrojumu, jebkurā gadījumā nonāca līdz tam pašam, kam reliģiju pārstāvji – vieni ir labāki par Citiem un pretrunām, ko risina ar spēku.
- Trešos neapmierina ne viens, ne otrs, tie pievērsās ezotērikai, citiem skaidrojumiem vai “aizgriezās no sabiedrības”, kas tāpat noved pie tās pašas situācijas – nevienlīdzības/ ar pretrunām, ko risina ar spēku.
Izņemot Reliģiskās/Dieva/Radītāja teorētisko konceptu veidotājiem, neviena cita grupa, nav izveidojusi savu Sabiedrisko iekārtu – to institūtus un piepildījusi to ar Idejisko pildījumu, kas vienā vai otrā veidā ietekmē ikkatru.
BET KO DARĪT, JA HIPOTĒZE & TEORIJA PAR DIEVU - NAV KOREKTA?
Vēlos izcelt – teorija par Cilvēka izcelšanās Fenomenu, nav nepareiza, tā ir nepilnīga – daļēja, un līdz ar to kopaina ir neadekvāta.
Ir iespējams, balstoties uz esošajām Zināšanām, atbilstoši Zinātniskās Teorijas postulātiem, evolucionēt esošo hipotēzi, par Cilvēka izcelšanos, pozitīvās pārmantojamības garā, ietverot jaunos zinātniskos Faktus un atmetot lieko – izveidot jaunu Sabiedrisko iekārtu. Bet, lai to izdarītu ir Jāizprot sevi un Visums, kā sastāvdaļa esam.
CIK “DZIĻI” JĀIELIEN/JĀAPRAKSTA, LAI SAPRASTU VISUMU UN SAVU VIETU KOPAINĀ?
Fenomens – ir novērojama parādība, fakts vai notikums.
Neatkarīgi no Fenomena – Fenomens ir viens, bet tas sastāv no StruktūrElementiem un to dažādām, StruktūrElementu sistēmas dziļuma, sastāvdaļām, kas dažādos StruktūrElementu dziļumu līmeņos un konfigurācijās, vienoti kopīgā mijiedarbībā arī veido novērojamo Fenomenu.
Vēl dziļāk.
Fenomens ir viens, tas sastāv no Fenomena Struktūrelementiem, kas sastāv no Fenomena Struktūrelementu Sastāvdaļām, kas, lai arī, ir Fenomena StruktūrelEmentu Sastāvdaļas, pašas par sevi ir Fenomena StruktūrElementi, kas veido Novērojamā Fenomena StruktūrElementus un tie sastāv no sastāvdaļām, kas kopīgā, daudzlīmeņu mijiedarbībā, arī veido – novērojamo Fenomenu.
Vēl dziļāk – atkarībā no novērojamā Fenomena, šāds strukturālās uzbūves dziļums var būt dziļāks.
Parasti novērojamais Fenomens ir daļa no lielāka Fenomena. Tas ir – novērojamais Fenomens ir lielāka Fenomena StruktūrElements, kas tieši nav novērojams.
Neatkarīgi no zinātniskās vai sadzīves jomas – aplūkojamā fenomena, šie novērojumi un atziņas ir universālas. Piemēram – jebkuras iestādes struktūrvienību uzbūve.
Līdz ar to, ja aplūko kādu Fenomenu un NAV tā Pilnīga apraksta – StruktūrElementu veidā, tad kaut kas netiek ņemts vērā…
Piemēram – Enerģijas nezūdamības likums. Tas nosaka, ka Enerģija pāriet no vienas formas citā, bet tā kopsumma nemainās. Veicot izpēti, kādai publikācijai, radās jautājums par Enerģiju. Atbilžu nekur nebija. Aizsūtīju vēstuli, Latvijas zinātņu akadēmijas Fizikas nodaļai – lai Enerģijas nezūdamības likums varētu darboties ir nepieciešams, ka katra, enerģijas apmaiņas procesā iesaistītā daļiņa “prot”, tai ir mehānismi – A)Enerģijas uzņemšanai un B)Enerģijas nodošanai un jautāju – VAI MODERNAJĀ FIZIKĀ IR ŠĀDI APRAKSTI.
Uz ko saņēmu atbildi – nē nav, tas ir filozofijas jautājums.
Tā, paklausot “Fiziķu” ieteikumam, oficiāli tika piereģistrēts – masu informācijas līdzeklis “Ideāla Valsts.”
Dr.chem., LU ĶFI vadošais pētnieks Juris Dzelme, savā darbā “Augstākās izglītības un zinātnes stratēģijas veidošana” TE, raksta:
Situācijas analīze un attīstības iespēju izvērtēšana, balstoties uz konsekventu kvalitātes un citu izmantojamo jēdzienu pielietošanu, parāda saskaņotas zinātnes, izglītības, tautsaimniecības un politikas uzdevumu risināšanas un attīstības stratēģijas veidošanas nepieciešamību. Jāveido filozofijas un mākslas, humanitāro, sociālo, dabas un inženierzinātņu saskaņota, harmoniska, valsts atbalstīta jaunu ceļu meklēšana reizē ar iegūto rezultātu izvērtēšanu un izmantošanu izglītībā, tautsaimniecībā. Būtisks zinātnes, izglītības, filozofijas un mākslas uzdevums ir nodrošināt ne tikai labklājību, bet arī apmierināt garīgās vajadzības pēc pašrealizācijas un transcendences, dodot iespējas veidot pasaules uzskatu, izprast dzīves jēgu. Izvērtējot zinātnes un izglītības stratēģiju kopumā, ērtāk ir izmantot pieeju, kurā filozofiju izdala kā īpašu jomu starp zinātni un mākslu. Saskaņā ar šādu pieeju filozofija ir dažādu zinātņu rezultātu apkopotāja, skaidrotāja un izplatītāja, bet pati nav zinātne. Zinātne meklē un veido pasaules (ieskaitot cilvēku pašu) modeļus, pieļaujot dažādību un nesaskaņotību, filozofija rūpējas par zinātnes modeļu saskaņošanu un izskaidrošanu. Kultūra ir cilvēces vai tās daļas uzkrāto, materiāli fiksēto un nemateriālo rīcības modeļu kopa. Mākslas uzdevums un saturs ir izplatīt esošos un palīdzēt meklēt un veidot jaunus rīcības modeļus un pasaules izpratnes modeļus, tādēļ tā lielā mērā pārklājas ar kultūru un papildina filozofiju.
Ja – Mākslas uzdevums un saturs ir izplatīt esošos un palīdzēt meklēt un veidot jaunus rīcības modeļus un pasaules izpratnes modeļus, tad žurnalistikas uzdevums ir šos modeļus Verbalizēt un uzturēt. Masu informācijas līdzeklis – “Ideāla Valsts” – ir filozofijas masu informācijas līdzeklis, kura stratēģiskais mērķis iesaistot dažādas jomas pārstāvjus, to zināšanas, kopīgā diskusijā sintezēt jaunu – sabiedrisko iekārtru – Ideālo Valsti. Veidojot sapratni, balstoties uz patreizējām Zinātnes zināšanām, kas pastāv, bet Cilvēka un Pasaules esošajā aprakstā netiek izmantotas, tā vietā izmantojot 000 gadu vecus aprakstus/skaidrojumus.
Diemžēl – Dzīvība, kas iedzimst Cilvēka PsihoFizioloģiskajā ķermenī, operē tikai un vienīgi ar to informācija, ar ko Dzīvībiņa ir saskārusies savā dzīvē, un kas ir saglabāta, bioķīmiski, ķermenī. Ja “atbilstošā sadaļa” ir jau “aizpildīta”, tad saskaroties ar Jaunu informācija, pirmā reakcija, parasti ir un būs – Atgrūšanās. Ar šo Fenomenu, savā dzīvē, ir saskāries katrs. Piemēram – gadu desmitiem, Latvijas pilsētās, centrālās ielas nosaukums bija Ļeņina iela. Kad tās nosaukums tika nomainīts, lielākais vairums cilvēku izmantoja nevis jauno nosaukumu, bet veco. Laikam ejot, biežāk izmantojot jauno nosaukumu “Vecais pārrakstījās” un sāka izmantot jauno. Vecākiem audzinot savus bērnus, ne vienmēr ir 100% taisnība visas dzīves jomās. Tomēr ikkatrs ir saskāries, kad augot, vecāki dod padomu, kurā neieklausies, bet vēlāk, kad pats reāli saskāries ar To, saproti, ka jā – vecākiem bija taisnība. Indijas plašumos, savas unikālās sociālekonomiskās sabiedriskās iekārtas dēļ, ļoti bieži tiek atrasti, dažādu vecumu – “Maugļi”, kas uzauguši dzīvnieku uzaudzināti un kuru uzvedība un izpausmes ir kā viņu “Vecākiem”. Jo vecākus, šādus bērnus atrod, jo mazāk tie integrējas/pārņem vispārpieņemta Civilizēta sabiedrības locekļu uzvedības un komunikācijas modeļus.
Fenomens – ir novērojama parādība, fakts vai notikums. To ir TRILJONIEM. Termini, vārdi, tajos ieliktā jēga, hipotēzes un teorētiskās koncepcijas, ko Cilvēks/Cilvēce izmanto, tos atbrīvo un tai pašā laikā ierobežo, ja saskaroties ar sevī neesošu informācija, to noliedz un no tās atgrūžas.
Pašidentifikācija noteiks – kā Cilvēks izpaudīsies, uzvedīsies. Pašidentifikācija “Maugļa” gadījumā ir, neapzināta, neverbalizēta un nekritiska Uzvedības/Rīcības modeļu pārņemšana. Ja, “Mauglis”, ilgākā laika posmā neapgūs jaunas zināšanas un prasmes, tas arī paliks tajā attīstības posmā, kurā bija, kad to sastapa. Ar mums “normālajiem” notiek tas pats – piedzimstot un uzaugot noteiktu uzskatu, zināšanu dzīvestelpā, savstarpējā Cilvēku mijiedarbībā iegūstam mazu daļiņu no TRILJONIEM zināšanu apjoma un jo vecāki paliekam, jo kategoriskāki savos uzskatos esam. Un tas nav saistīts ar novecošanu, smadzeņu degradēšanos, bet ar to cik gatavi esam Mācīties, izzināt un pielietot – Fenomenus, kas nav ikdienā. Un tieši šeit ir ļoti svarīga pašidentifikācija, ar mūžīgajiem jautājumiem:
kas ir Cilvēks, no kurienes tas nāk, kāda ir dzīves jēga, uz kurieni tas iet.
Atbildot uz Fiziķiem uzdoto jautājumu – lai Enerģijas nezūdamības likums varētu darboties ir nepieciešams, ka katra, enerģijas apmaiņas procesā iesaistītā daļiņa “prot”, tai ir mehānismi – A)Enerģijas uzņemšanai un B)Enerģijas nodošanai un jautāju – VAI MODERNAJĀ FIZIKĀ IR ŠĀDI APRAKSTI, sanāk sintezēt mazliet atšķirīgu Visuma uzbūves modeli, no patreiz esošā. Patreiz esošais nosaka lineāru attīstību, kā parādīts bildē.
Ja Enerģijas nezūdamības likums ir pareizs, un atbildot uz jautājumu – lai Enerģijas nezūdamības likums varētu darboties ir nepieciešams, ka katra, enerģijas apmaiņas procesā iesaistītā daļiņa “prot”, tai ir mehānismi – A)Enerģijas uzņemšanai un B)Enerģijas nodošanai – VAI MODERNAJĀ FIZIKĀ IR ŠĀDI APRAKSTI, tad Modificētajā variantā sanāk, ka Visuma uzbūve ir Matrjoškas veidā, ar potenciālām atbildēm, kuru patreiz NAV un Citu dimensiju skaidrojumu, kas ļauj saskatīt Cilvēku savādāk:
Cilvēks – augsti attīstītas civilizācijas pārstāvis, no citu kvarku Visuma Dimensijas, kura Eksistencei un savstarpējai komunikācijai, šajā kvarku Visuma dimensijā notiek Molekulārajā līmenī, līdz ar to nepieciešams – A) Skafandrs (ķermenis) un B) Automātiska Informācijas Uzņemšanas, Apstrādes, Atbildes Reakciju Nodrošināšanas Sistēma (AIUAARNS), jeb, tas ko dēvē par – Psihe, lai, nepārtrauktas enerģijas apmaiņas un transformācijas procesā – piedalītos Pasaules Radīšanas procesā.
Izprotot labāk…
1. Cilvēka izcelšanos,
2. Cilvēka DaudzDimensionālo uzbūvi Enerģijas nezūdamības likuma, enerģijas transformācijas procesā, kā Cilvēka uzvedības izpausmes;
3. Cilvēka dzīves jēgu, Pasaules Radīšanas aktā…
…ir iespējams esošos Sabiedrisko iekārtu sasniegumus, evolucionēt tālākā Sabiedriskās iekārtas attīstībā.
Uz šo Jaunā sinēzes procesu, Jūs, arī tiekat aicināti.
Vai Jums tas būtu interesanti?
