Smadzene – Enerģijas transformācijas orgāns

Sapratne par Sevi. Sevis identificēšana ir svarīga ikkatram. Tas, kā Cilvēks sevi identificē, nosaka tā Rīcības vektorus, jebkurā dzīves situācijā. Mēs esam uzauguši teorētiskajos Reliģiju modeļos/sistēmās, kas postulē ir augstāka Vara – Dievs, Universālais saprāts utt, kas Radījuši visu un mums jādzīvo atbilstoši to uzstādījumiem, kas pasaka – balts ir balts, melns ir melns.

Cilvēka ķermenis sastāv no vairāk kā 200+ dažādiem šūnu veidiem. Katrai šūnai un šūnu apvienojumiem – organnelām, orgāniem un orgānu sistēmām ir sava unikāla vai vairākas funkcijas.

Cilvēka smadzene ir viena, bet tā sastāv no sastāvdaļām. Smadzenēs ir 60+ funkcionālie apgabali. Katrs funkcionālais apgabals, sastāv no saviem apakšapgabaliem. Katrs apakšabgabals sastāv no neironiem. Neironi savstarpēji savienoti ar starpneironu saitēm.

Nav neviena cilvēka ar vienādām smadzeņu struktūrām. Smadzeņu struktūras un tajos esošie apgabali un līdz ar to neironi (substrāts) ir dažādi.

Ir zinātnes nozare, kas paņem smadzeni un sagriež to 6000 šķēlītēs, mikrona biezumā un tad skaita neironu skaitu, katrā apgabalā, veidojot smadzeņu funkcionālās kartes. Vienas smadzenes izpētei aiziet līdz pat trīs gadiem.

Nav Cilvēku ar divām vienādām smadzenēm. Funkcionālie apgabali savstarpēji atšķiras. Apakšabgabalu var vispār nebūt. Ja nav apakšapgabalu, tad arī funkcionāla nav. Apakšabgabalu kvantitatīvais neironu skaits, starp dažādām smadzenēm, var atšķirties pat 40 reizes.

Šūnas informāciju novada uz funkcionālo Apgabalu, kur notiek funkcionāla informācijas apstrāde. Piemēram auss. Visiem cilvēkiem ir vienāds bungādiņu sensoru skaits. Signāls no bungādiņas tiek novadīts uz dzirdes apgabalu, kur informācija tiek apstrādāta. Tiem kam vairāk neironu – dzird niansētāk. Lai pierakstītu notis, pieslēdzas papildus smadzeņu funkcionālie apgabali. Lai patstāvīgi sakomponētu, pieslēdzas vēl papildus smadzeņu funkcionālie apgabali. Daudzfunkcionālu uzdevumu pildīšanas brīdī, smadzeņu funkcionālie apgabali sadarbojās, un šādā gadījumā ir uzskaitīti 300+ struktūras. Tas ir Cilvēka ķermeņa funkcionālo daudzveidību veido 200+ šūnas, bet Cilvēka Radošo funkcionālo daudzveidību veido 300+ smadzeņu mijiedarbības struktūras.

Cilvēka funkcionāla nodrošinātājelementu daudzveidība un to nepareiza funkcionēšana, ko sauc par slimībām ir tik komplicēta, ka, lai šīs izmaiņas labotu – ārstētu, Cilvēkam nepieciešams mācīties vismaz 6 gadus universitātē un ilgus gadus praktizēt. Nevis visu apjomu, bet iegūstot šauru specializāciju. Tajā pašā laikā, Cilvēce runā par Psihi/Talantiem, bet paši psiholoģijas Teorētiķi atzīst, ka tie novēro Psihes izraisītus Fenomenus, bet tiem nav Teorijas, kas izskaidro Psihi.