Kāpēc Filozofija un Filozofiska diskusija ir tik svarīga?

Sabiedriskā iekārta ir Cilvēka Darbības Izpausme. Cenšoties saprast Cilvēka, dažādās, uzvedības izpausmes, katru reizi nonāc līdz vienam un tam pašam – Enerģijai. Cenšoties saprast Enerģiju, ir jāpēta, tas ko patreiz saucam par – Fiziku & Ķīmiju. Ir Enerģijas nezūdamības likums, kas nosaka, ka Enerģija pāriet no vienas formas citā, bet tā kopsumma nemainās. Ir zināms, ka Visums sastāv no daudz dažādām daļiņām un līdz ar to tas nozīmē, ka šīm daļiņām “jāprot” uzņemt sev un nodot enerģiju citam. Tas nozīmē, ka – tajās jābūt iestrādātiem Enerģijas uzņemšanas/nodošanas mehānismiem. Lai to noskaidrotu, kā masu medija pārstāvis, vērsos, pie Latvijas Zinātņu Akadēmijas Fizikas nodaļas Zinātnieka, ar jautājumu – vai Fiziķiem ir zināmi šie mehānismi, uz ko saņēmu atbildi – nē, fizikai nav zināmi šie mehānismi un tas ir Filozofijas jautājums.

Līdz ar to:

Tā, kā Zinātne operē ar pierādītām lietām un piedalās diskusijās, jeb teoretizēšanā tikai ar savējiem, viss zemāk uzrakstītais, lai arī ir balstīts uz Fizikā zināmajiem faktiem ir tikai un vienīga Filozofija.
Enerģijas nezūdamības likuma, nepamanītās konsekvences – katra daļiņa no mazākām (kvarkiem) līdz lielākām (galaktikām), piedalās Enerģijas transformācijas procesā un ir veidotas, tā, ka tām ir Enerģijas uzņemšanas/nodošanas mehānismi, ļauj paskatīties uz Fenomeniem no cita skatapunkta un aprakstīt, daudzus jo daudzus procesus, savādāk. 

Tas savukārt novedīs pie Cilvēka izcelšanās hipotēzes un ļaus evolucionēt Sabiedrisko iekārtu – Cilvēks redz dažādas dzīves un dabas parādības, veido priekšstatus un idejas un tad mēģina spriest un noskaidrot attiecības, kas pastāv starp šiem dažādajiem faktiem un parādībām… Kad cilvēks tā rīkojas, mēs sakām, ka viņš filozofē.