CILVĒKS IR VISUMA ENERĢIJAS APMAIŅAS PROCESA SASTĀVDAĻA

JA ENERĢIJAS NEZŪDAMĪBAS LIKUMS IR PAREIZS

Visi procesi Visumā ir jāskatās un jāapraksta, kā Enerģijas Transformācijas process, kad Enerģija pāriet no vienas formas citā.

Sākoties Enerģijas transformācijas procesam, īsi pēc hipotētiskā Lielā sprādziena, sāka veidoties Kvarki. Esot 6 kvarki. Tā brīža enerģija bija šajos 6 kvarkos. Tikai divi no sešiem kvarkiem, veido saliktas daļiņas – hadronus, no kuriem stabilākie ir Protoni & Neitroni, jeb novērojamā Universa “ķieģelīši” un tajos transformējas tiem atbilstošā Enerģija. Mazākā daļa. Viss uz Zemes, viss, kas jebkad novērots ar visiem mūsu instrumentiem, visa parastā viela — kopā veido mazāk nekā 5% no Visuma.

Atbilstoši šodienas dominējošam teorētiskajam modelim, 13.8 miljardus gadus atpakaļ, visa Visuma Enerģija atradās vienā punktā. Notika “Lielā izplešanās”, inflācijas procesi. Inflācija apstājās pie aptuveni 10⁻³³ līdz 10⁻³² sekunžu atzīmes, un Visuma tilpums palielinājās vismaz par 10⁷⁸, līdz Visums ieguva temperatūru, kas bija nepieciešama kvarka-gluona plazmas veidošanai.

Izveidojās 6 Kvarki, antikvarki un to saistošo spēku nodrošinātāj elementi. Šajos 6 kvarkos, bija tā, laika Enerģija (pluss/mīnuss, atkarībā no tā – kādas vēl daļiņas bija un interpretācijām). Atomu veidojošos Protonus/Neitronus veido – divi no sešiem kvarkiem. Protonu veido – divi augšējie (U) un viens apakšējais (D) kvarks.

Neitronu veido – divi apakšējie (U) un viens augšējais (D) kvarks.

Protonam un Neitronam savienojoties, veidojas Atoms. Atkarībā no protonu neitronu skaita atomā, veidojas cits atoms. Ir daudz dažādu atomu veidu, katram ir savs nosaukums, masa un izmērs. Šos dažāda veida atomus sauc par ķīmiskajiem elementiem. Ķīmiskie Elementi ir sagrupēti Mendeļejeva tabulā. Zemāk mazs uzskaitījums no Mendeļejeva tabulas, neapskatot dažādos izotopus. Galvenais ir kopsakarības:

Atoms/ Ķīm.Elem	Protoni	Neitroni	Elektroni	U kvarks	D kvarks
1.ŪdeņradisH	1	0	1	2	1
2. Hēlijs. He	2	2	2	6	6
3.Litijs. Li	3	3	3	9	9
4.Berilijs. Be	4	5	4	13	14
5. Bors. B	5	6	5	16	17
6.Ogleklis.C.	6	6	6	18	18
7.Slāpeklis.N	7	7	7	21	21
8.Skābeklis.O	8	8	8	24	24
9.Flours.F	9	10	9	28	29

Un tā tālāk, un tā joprojām. Mainoties Protonu(U&Dkvarkiem)/Neitronu(U&Dkvarkiem) skaitam kodolā, mainās Atoma veids. Šī kopsakarība, turpinās līdz pēdējiem Atomiem/ķīmiskajiem elementiem tabulā. Aplūkosim pēdējo rindu:

Atoms/ Ķīm.Elem.	Protoni	Neitroni	Elektroni	U kvarks	D kvarks
117.Tenesīns.Ts.	117	177	117	411	471
118.Oganesons.Og	118	176	118	412	470

Tā, kā katrs Atoms sastāv no Protona/Neitrona, tad tajā pašā laikā, tas sevī satur proporcionālu skaitu Augšējos un Apakšējos kvarkus.

“Cik dziļi jāielien, lai saprastu” definējām: Neatkarīgi no Fenomena – Fenomens ir viens, bet tas sastāv no StruktūrElementiem un to dažādām, StruktūrElementu sistēmas dziļuma, sastāvdaļām, kas dažādos StruktūrElementu dziļumu līmeņos un konfigurācijās, vienoti kopīgā mijiedarbībā arī veido novērojamo Fenomenu. Novērojamā Fenomena un Fenomena Struktūrelementu eksistence ir tiešā veidā izrietoša/atkarīga no to sastāvdaļām. Nomainot StruktūrElementa sastāvdaļas veidojas cits Fenomens. Tas ir – nomainot protonu/neitronu skaitu, mainās novērojamais Fenomens – Atoms. Apvienojoties Atomiem veidojas molekulas.

Svarīga piezīme

Kvarki nevis "pārdzimst" Atomā, izzūdot, bet gan apvienojoties izveidoja lielāku Struktūru!
18+ miljardus gadus vecie Kvarki ir Atomā.

Struktūrelements Molekula, to mainīgo sastāvdaļu veidotā daudzveidība

Atomiem savstarpēji savienojoties, veidojas molekulas. Piemēram:
•   H2O – ūdens. 2 ūdeņraža un 1 skābekļa atomi;
•   H2SO4 – sērskābe. 2 ūdeņraža, 1 sēra un 4 skābekļa atomi;
•   N2 – Sāpekļa molekula, sastāv no diviem slāpekļa atomiem.
Līdz ar to H2O molekula sastāv no:
Ūdeņraža diviem Atomiem un Skābekļa viena Atoma apvienojuma, kas kopā dod:
•   Ūdeņradis. Diviem Protoniem un 2 elektroniem, kur 2 protoni sastāv no 4 U kvarkiem +2 D kvarkiem;
•   Skābekļa 8 Protoni, 8 Neitroni un 8 Elektroni, sastāv no 24 U kvarkiem un 24 D kvarkiem.
Un tā tālāk, katrā Atomā ir Kvarki.
Cik daudz ir molekulu Visumā? Īsumā – neierobežoti daudz.
Medicīnai, kā zinātnei, lai ārstētu ir jāzina un jāpārzina molekulu daudzveidība un to funkcionalitāte. Ir speciāla, ja tā var izteikties, medicīnisko molekulu datubāze, kurā ir apkopotas molekulas nevis no visiem atomiem, bet tikai dažiem. GDB17 uzskaita 166,4 miljardus molekulu līdz 17 atomiem – C, N, O, S un halogēnu atomiem, ievērojot vienkāršus ķīmiskās stabilitātes un sintētiskās iespējamības noteikumus.
Secinājums:
Novērojamais Fenomens – Molekula, ir atkarīgs tikai no dažādo Struktūrelementu eksistence ir atkarīga no Struktūrelementu veidojošo sastāvdaļu raksturīpašībām un to eksistences.
Novērojamā Fenomena un Fenomena Struktūrelementu eksistence ir tiešā veidā izrietoša/atkarīga no to sastāvdaļām. Nomainot StruktūrElementa sastāvdaļas veidojas cits fenomens.
Tas ir – nomainot Atomu veidu un skaitu, mainās novērojamais Fenomens – Molekula.

Svarīga piezīme

Atomi nevis "pārdzimst" molekulā, izzūdot, bet gan apvienojoties izveidoja lielāku Struktūru!
18+ miljardus gadus vecie Kvarki & Atomi ir Molekulā.

Struktūrelements Aminoskābe un tā sastāvdaļas

Oglekļa atoms, ir alfa, jeb centrālā sastāvdaļa, kas saistīts ar aminogrupu, karboksilgrupu, ūdeņraža atomu un mainīgu komponentu, ko sauc arī, par sānu ķēdi. Visām aminoskābēm ir vienāda pamatstruktūra, kas parādīta attēlā.

Katras aminoskābes "centrā" atrodas ogleklis, ko sauc par α oglekli, un tam ir pievienotas četras grupas:

1. ūdeņradis;

2. α-karboksilgrupa;

3. α-amīna grupa;

4. R-grupa, ko dažreiz dēvē par sānu ķēde.

Pa lielam – α oglekļa, karboksilgrupas un aminogrupas ir kopīgas visām aminoskābēm, tāpēc R-grupa ir vienīgā unikālā iezīme katrā aminoskābē un tā padara Aminoskābi unikālu. R grupa nosaka katra aminoskābes veida īpašības (izmēru, polaritāti un pH). Neliels izņēmums šai struktūrai ir prolīna struktūra, kurā R-grupas gals ir pievienots α-amīnam. Peptīdu saites veidojas starp vienas aminoskābes karboksilgrupu un citas aminoskābes aminogrupu, izmantojot dehidratācijas sintēzi. Aminoskābju ķēde ir polipeptīds. Olbaltumvielās ir 22 aminoskābes, un tikai 20 no tām nosaka universālais ģenētiskais kods. Pārējie, Selenocisteīns un Pirolizīns, izmanto tRNS, kas translācijas laikā spēj savienoties ar mRNS stopkodoniem (ja, tā varētu teikt – funkcija, kas “apstādina” proteīna ražošanas procesu). Kad tas notiek, šīs neparastās aminoskābes var iekļaut olbaltumvielās.

Ir sekojošas 22 aminoskābes, ar to ķīmisko/ atomāro/ molekulāro struktūru. Neaizvietojamā aminoskābe atzīmētas ar: NA

1. Alanine Alanīns: C3H7NO2;

2. Cysteine Cisteīns: C3H7NO2S;

3. Aspartic acid Asparagīnskābe: C4H7NO4;

4. Glutamic acid Glutamīnskābe: C5H9NO4;

5. Phenylalanine Fenilalanīns: NA C9H11NO2;

6. Glycine Glicīns: C2H5NO2;

7. Histidine Histidīns: NA C6H9N3O2;

8. Isoleucine Izoleicīns: NA C6H13NO2;

9. Lysine Lizīns: NA C6H14N2O2;

10. Leucine Leicīns: NA C6H13NO2;

11. Methionine Metionīns: NA C5H11NO2S;

12. Asparagine Asparagīns: C4H8N2O3;

13. Pyrrolysine Pirolizīns(trns): C12H21N3O3;

14. Proline Prolīns: C5H9NO2;

15. Glutamine Glutamīns: C5H10N2O3;

16. Arginine Arginīns: C6H14N4O2;

17. Serine Serīns: C3H7NO3;

18. Threonine Treonīns: NA C4H9NO3;

19. Selenocysteine Selenocisteīns (trns): C3H7NO2Se;

20. Valine Valīns: NA C5H11NO2;

21. Tryptophan Triptofāns: NA C11H12N2O2;

22. Tyrosine Tirozīns: C9H11NO3.

Lai atrastu kvarku skaitu, ņemam talkā matemātiku. Būtība, tā pati, kā molekulu sadaļā.

Secinājumi: Novērojamais Fenomens – Aminoskābe, ir atkarīga tikai no dažādo Struktūrelementu eksistences un ir atkarīga no Struktūrelementu veidojošo sastāvdaļu raksturīpašībām un to eksistences. Novērojamā Fenomena un Fenomena Struktūrelementu eksistence ir tiešā veidā izrietoša/atkarīga no to sastāvdaļām. Nomainot StruktūrElementa sastāvdaļas veidojas cits fenomens. Tas ir – nomainot, šauri specifisku, Atomu skaitu/veidu, mainās novērojamais Fenomens – Aminoskābe.

Aminoskābēm kopējā Cilvēka funkcionālā ir Funkcija. Pareizāk, sakot, tā piedalās noteiktu funkciju nodrošināšanā un te ir svarīgi saprast, ka… Tagad bikiņ ir jāatceras – Patiesība/Fenomens ir viens. Fenomens ir viens, bet komplicēts, jo lai arī fenomens ir viens, tas sastāv no Fenomena struktūrelementiem, kas savukārt sastāv no sastāvdaļām, kas pašas par sevi, lai arī ir Struktūrelementu sastāvdaļas, katra par sevi ir Struktūrelements ar sev raksturīgām sastāvdaļām, kas savstarpēji ir saistītas, tuvākā/tālākā laiktelpas punktā un kopīgā mijiedarbībā, dažādos līmeņos, atbilstoši saviem raksturlielumiem veido kopīgu mijiedarbību, kas kopā arī veido Fenomenu. Visuma sistēmas struktūrelementi (sastāvdaļas) ir savstarpēji saistītas un to eksistence izriet, kā citu sistēmu un to struktūrelementu (sastāvdaļu) mijiedarbības produkts. Katrai sistēmai un to struktūrelementiem (sastāvdaļām) ir sava raksturlielumu pasaule, kas atšķiras no to veidojošo struktūrelementu (sastāvdaļu) pasaules raksturīgajām īpašībām, bet tie visi nodrošina enerģijas pārvades – transformācijas procesu. Katra aminoskābe nodrošina noteiktu funkciju. Zemāk ir tikai vienas Aminoskābes funkciju saraksts un to funkcionāls. Aminoskābju funkcionāls ir ļoti izpētīts lauciņš, plašs temats, tāpēc laika taupības dēļ, zem aminoskābju uzskaitījuma, tikai viena aminoskābe ir aprakstīta bikiņ plašāk, lai nodemonstrētu, ka:

A) viss ir savstarpēji saistīts,

B)ka saistība nav tikai arī tieša, bet tā var būt un ir Sastāvdaļu dziļumā.

Zem šī aminoskābju un to funkcionāla, būs piemērs, kā dažādas struktūrelementu kopas ar to sastāvdaļu mehānismiem, veido vienu vai otru veselības izpausmes Fenomenu – Slimību.

1. Alanīns – Alanīns ir otrā izplatītākā aminoskābe olbaltumvielās, pēc leicīna. Alanīns ir viena no divdesmit kanoniskajām α-aminoskābēm, ko izmanto kā celtniecības blokus (monomērus) proteīnu biosintēzei ar ribosomu starpniecību. Tiek uzskatīts, ka alanīns ir viena no agrākajām aminoskābēm, kas iekļauta ģenētiskā koda standarta repertuārā. Pamatojoties uz šo faktu, tika izvirzīta hipotēze "Alanīna pasaule". Šī hipotēze izskaidro aminoskābju evolucionāro izvēli ģenētiskā koda repertuārā no ķīmiskā viedokļa. Šajā modelī monomēru (t.i., aminoskābju) izvēle ribosomu proteīnu sintēzei ir diezgan ierobežota ar tiem alanīna atvasinājumiem, kas ir piemēroti α-spirāles vai β-loksnes sekundāro strukturālo elementu veidošanai. Dzīvē dominējošās sekundārās struktūras, kā mēs to zinām, ir α-spirāles un β-loksnes, un lielāko daļu kanonisko aminoskābju var uzskatīt par alanīna ķīmiskajiem atvasinājumiem. Tāpēc lielāko daļu kanonisko aminoskābju proteīnos var apmainīt ar Ala ar punktveida mutācijām, kamēr sekundārā struktūra paliek neskarta. Fakts, ka Ala atdarina lielākās daļas kodēto aminoskābju sekundārās struktūras preferences, tiek praktiski izmantots alanīna skenēšanas mutaģenēzē. Turklāt klasiskajā rentgenstaru kristalogrāfijā bieži tiek izmantots polialanīna mugurkaula modelis, lai noteiktu proteīnu trīsdimensiju struktūras, izmantojot molekulāro aizstāšanu — uz modeļiem balstītu fāzēšanas metodi. Alanīns aknās viegli pārvēršas par glikozi un atpakaļ (tā saucamais glikozes-alanīna cikls). Tādēļ alanīns pieder pie aizstājamām aminoskābēm, ko organisms sintezē pats. Ja organismam trūkst ogļhidrātu, tas veido tos no muskuļu olbaltumvielās esošā alanīna, lai nodrošinātu glikozes līmeni asinīs;

Aminoskābju funkcijas izpaudīsies nevis pašā Aminoskābes/molekulas līmenī, bet gan Cilvēka Organisma funkcionālā. Tas ir:

2 no 6 kvarkiem veido Protonu un vai Neitronu. Apvienojoties Protoniem/Neitroniem, dažādās kombinācijās, veidojas daudzveidīgie Atomi. Atomiem apvienojoties veidojas molekulas. Šajā lielajā molekulu klāstā, noteiktas struktūras molekulas izdala, kā Aminoskābes, kas veido Proteīnus. Proteīni veido šūnu. Šūnas ir daudz un dažādas. Katrai ir sava funkcionalitāte. Šūna sastāv no Organellām. Noteikta veidu šūnām apvienojoties, veidojas Orgāns. Apvienojoties dažādiem Orgāniem, izveidojas Orgānu Sistēmas. Dažādas orgānu sistēmas nodrošina Cilvēka ķermeņa dzīvības procesus.

Un te ir interesanta detaļa – aminoskābe piedalās noteiktu funkciju nodrošināšanā, kaut kur tur – Orgānā. Nevis Aminoskābes līmenī, bet Orgāna un vai Orgānu sistēmā.

Ķēdes, kas satur vairāk nekā 50 aminoskābju vienības, sauc par proteīniem vai polipeptīdiem.

Svarīga piezīme

Molekulas nevis "pārdzimst" aminoskābē, izzūdot, bet gan apvienojoties izveidoja lielāku Struktūru!
18+ miljardus gadus vecie Kvarki, Atomi & Molekulas ir Aminoskābe.

Struktūrelements Proteīns un to daudzveidība

Olbaltumvielas, jeb proteīni ir Cilvēka ķermeņa celtniecības bloki. Izņemot ūdeni un taukus, cilvēka ķermenis gandrīz pilnībā sastāv no olbaltumvielām. Olbaltumvielas ir galvenā muskuļu, kaulu, orgānu, ādas un nagu sastāvdaļa. Izņemot ūdeni, muskuļi sastāv no aptuveni 80% olbaltumvielu.
Uzturā ne ar ko nevar aizstāt deviņas, tā saucamās neaizstājamās aminoskābes. Tās organismam jāpiegādā nepārtraukti visā tā dzīves laikā. Olbaltumvielas, kas satur šīs aminoskābes, sauc par pilnvērtīgām olbaltumvielām. Dzīvības procesos liela nozīme ir arī aizstājamām aminoskābēm, taču tās organismā var sintezēties no citām vielām, ja ir nepieciešamās izejvielas un to sintēzes mehānismi darbojas nevainojami.
Proteoms ir viss proteīnu kopums, ko noteiktā laikā ekspresē (izpauž) vai var ekspresēt genoms, šūna, audi vai organisms. Tas ir izteiktu proteīnu kopumu noteiktā šūnā vai organismā, noteiktā laikā un noteiktos apstākļos.
Kā tiek izmantots proteīns, ko Cilvēks apēd?

Ķermenis sadala olbaltumvielas aminoskābēs un absorbē tās. Aminoskābēs. Aminoskābes tiek izmantotas, lai veidotu muskuļus un orgānus, ražotu hormonus un antivielas, uzglabātu kā taukus un sadedzinātu kā enerģiju.
Viss ir savstarpēji saistīts, jautājums – cik daudz katrs zina, spēj salikt zināšanas vienotā ķēdītē, kas dod Vienotu sapratni. Ne epizodiskas, padziļinātas vienā jomā, bet Vienotas – dažādu jomu apvienojums.

Svarīga piezīme

Aminoskābes nevis "pārdzimst" proteīnā, izzūdot, bet gan apvienojoties izveidoja lielāku Struktūru!
18+ miljardus gadus vecie Kvarki, Atomi, Molekulas, Aminoskābes ir Proteīns.

APKOPOJUMS - CILVĒKS IR VISUMA SASTĀVDAĻA UN TIEM IR KOPĒJA UZBŪVE

Ir 6 kvarki, no kuriem 2, dažādās kombinācijās veido:

Redzamo Visumu:

Protonus & Neitronus;
Protoni & Neitroni, dažādās konfigurācijās veido Atomus;
Atomi dažādās konfigurācijās veido molekulas;
Atomi & Molekulas veido Visuma sastāvdaļas - meteorītus, planētas, zvaigznes, zvaigžņu dzīvescikla pārpalikumus;
Zvaigznes veido Galaktikas;
Galaktikas veido Visumu.